Minēto likumprojektu pirms pāris nedēļām Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs Jānis Grīnbergs izsūtīja visām Saeimas frakcijām un valsts prezidentam Valdim Zatleram, kurš to vakar noraidīja kā sasteigtu. J.Grīnbergs arī uzņēmās likuma teksta autora lomu, taču šī informācija ir apšaubāma, jo viņš nespēj atbildēt uz precīziem jautājumiem par likumprojektu. Arī viņa vietniece, advokāte Guna Kaminska Dienai neslēpa, ka “protams, tas nav vienpersonisks Grīnberga projekts.” Kas konkrēti rakstījis likuma tekstu, G.Kaminska nevarēja atbildēt, vien norādīja, ka pati pie likuma tapšanas piedalījusies ar padomu.
Bijušais ģenerālprokurors, tagad Parex bankas augsti stāvoša amatpersona J.Skrastiņš, Dienai norādīja: “Neizprotama ir jezga, kas sacelta ap šo likumprojektu. Ir ciniski noraidīt likumprojektu tikai tādēļ, ka tas izrādījies labvēlīgs kādam sabiedrībā populāram cilvēkam”. Turpmākā sarunā J.Skrastiņš neielaidās, norādot, ka viņam zvana stacionārais tālrunis un nolika klausuli.
Diena jau rakstīja, ka it kā advokātu piedāvātais amnestijas likums ļautu no soda atbrīvot personas, kas līdz šī gada 21.augustam izdarījušas tādus noziegumus kā kukuļošana, krāpšana, dienesta pilnvaru pārsniegšana, nodokļu nemaksāšana utt. Šis likumprojekts būtu labvēlīgs Ventspils mēram Aivaram Lembergam un digitālajā lietā apsūdzētajiem.
Dienas rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka "oranžas nokrāsas" cilvēki amnestijas likuma publiskos virzītājus meklējuši jau pirms pāris mēnešiem, tajā skaitā tiesu sistēmā. Jāatgādina, ka pirms advokātiem ar līdzīgu ideju pie Valsts prezidenta vērsās arī Latvijas lielāko kristīgo konfesiju pārstāvji. Sapratuši atšķirību starp apžēlošanu un amnestiju, baznīcas tēvi no savas idejas atkāpās.
Amnestijas galvenā priekšrocība ir tā, ka ļauj no soda atbrīvot personas, kas vēl nav notiesātas.