Savukārt daļā par veikala projekta būvekspertīzes veicēja Andra Gulbja, uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītāja Staņislava Kumpiņa, būvuzrauga Mārtiņa Draudiņa un bijušā Rīgas pilsētas būvinspekcijas priekšnieka vietnieka Jāņa Baloža attaisnošanu spriedums atcelts sakarā ar nepietiekamu argumentāciju attiecībā uz apsūdzību pamatojošo pierādījumu noraidīšanu.
Daļā, kas attiecas uz pārējiem apsūdzētajiem, spriedums atstāts negrozīts.
Apgabaltiesa Sergetu notiesāja par būvniecības noteikumu pārkāpšanu un nonāvēšanu aiz neuzmanības. AT spriedumu šajā daļā atcēla divu iemeslu dēļ.
Pirmkārt, apgabaltiesa nebija pamatojusi, kāpēc no apsūdzības izslēgti būvniecības procesā pieļautie pārkāpumi, apsūdzētajam pildot autoruzrauga pienākumus.
Proti, nebija izvērtēts apstāklis, ka apsūdzētais nenovērsa neatbilstošu bultskrūvju un uzgriežņu izmantošanu kopņu savienošanā un nepārliecinājās par bultskrūvju nostiepumu un metinājuma stiprumu.
Otrkārt, apgabaltiesa nebija pamatojusi, kāpēc būvniecības noteikumu pārkāpumu izraisītās sekas neaptver arī glābēju dzīvības un veselības apdraudējumu. Apgabaltiesai bija jāizvērtē, vai celtniecības noteikumu pārkāpums izraisīja nepieciešamību veikt glābšanas darbus, tikai pēc tam izdarot secinājumus par cēloņsakarību.
Apgabaltiesa, nosakot apsūdzētajam Sergetam sodu, neizvērtēja izdarīto noziedzīgo nodarījumu raksturu un radīto kaitējumu, kā arī neievēroja likumā noteikto soda mērķi. Tā nebija ņēmusi vēra, ka noziedzīgiem nodarījumiem piemīt īpašs kaitīgums, līdz ar to piespriežams arī atbilstošs sods, secināja AT.
Apgabaltiesa Gulbi, Kumpiņu, Draudiņu un Balodi atzina par nevainīgiem viņiem inkriminēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā. AT skaidroja, ka spriedumu šajā daļā atcēla, jo apgabaltiesai bija jāņem vērā normatīvie tiesību akti, kas noteic apsūdzēto profesionālo pienākumu pildīšanas ietvarus. Tāpat apgabaltiesai bija jāargumentē, kāpēc tā noraidīja pierādījumus, ar kuriem pamatota apsūdzība.
Apgabaltiesa attiecībā uz pārējiem apsūdzētajiem nekonstatēja viņiem inkriminētā noziedzīgā nodarījuma esību. AT atzina, ka apgabaltiesas motīvi šajā daļā ir argumentēti un pareizi.
AT atcēla apgabaltiesas nolēmumu daļa par cietušajiem radīto kaitējumu kompensācijām, aresta atcelšanu mantai, kriminālprocesa izbeigšanu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu divām juridiskām personām, kā arī procesuālo izdevumu segšanu sakarā ar valsts nodrošināto juridisko palīdzību.
Lietu būs atkārtoti jāskata Rīgas apgabaltiesā.
Jau vēstīts, ka līdz šim pirmās divas tiesas instances par vainīgu lietā ir atzinušas tikai vienu personu - veikala būvinženieri Sergetu, vienlaikus norādot uz trūkumiem izmeklēšanā. Pirmās instances tiesa būvinženierim Sergetam bija piespriedusi sešu gadu cietumsodu, bet apelācijas instances tiesa 24.janvārī viņam piesprieda par sešiem mēnešiem ilgāku brīvības atņemšanu. Tāpat tika nolemts no viņa piedzīt 5,5 miljonus eiro morālā kaitējuma kompensāciju, kā arī noteikt aizliegumu piecus gadus strādāt savā profesijā.
Savukārt visus pārējos apsūdzētos tiesa attaisnoja.
Par pirmās instances tiesas spriedumu, kura apjoms pārsniedz 1200 lappušu, tika saņemts prokuratūras apelācijas protests, apsūdzētā būvinženiera Sergeta aizstāvja apelācijas sūdzība un vairāk nekā 50 apelācijas sūdzības no cietušajiem un viņu pārstāvjiem.
Iepriekš prokuratūra lūdza apgabaltiesu apmierināt apelācijas protestu un atcelt pirmās instances spriedumu par Gulbja, Baloža, Kumpiņa, Draudiņa un arhitekta Andra Kalinkas, bijušās Rīgas pilsētas būvvaldes Projektu izvērtēšanas nodaļas vadītājas Marikas Treijas, bijušās būvinspekcijas priekšnieka vietnieces Aijas Meļņikovas un SIA "Maxima Latvija" darbinieces Innas Šuvajevas atzīšanu par nevainīgiem.
Kā noskaidroja LETA, Treija jau pirms kāda laika ir mirusi.
Izvērtējot prokuroru Kaspara Cakula, Jekaterinas Kušakovas un Agra Skradaiļa darbību pirmstiesas kriminālprocesā, lietas kvalitāti, nododot lietu tiesai, un darbu iztiesāšanas laikā, Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa atzina, ka ir pamats vērst Ģenerālprokurora un virsprokurora uzmanību uz tiesas konstatētajām nepilnībām un likuma normu ignorēšanu, kas būtiski apgrūtināja lietas iztiesāšanu.
Tiesa, piemēram, secinājusi, ka prokurori krimināllietā iekļāvuši arī tādus materiālus, kas nav attiecināmi uz konkrēto noziegumu, un tādus, kas nav izmantoti pierādīšanā.
2013.gada 21.novembrī, Zolitūdē sabrūkot lielveikalam "Maxima", dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus.
Būveksperti secināja, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva. Prokuratūra deviņām personām apsūdzības uzrādīja par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu.
pievienota 17. rindkopa