Igaunijas gads

Vispirms jāmin skaidra vīzija. Jau iestājoties ES 2004.gadā, Igaunijas valdība skaidri izteica nodomu pievienoties eiro pēc iespējas ātrāk un tika noteikts mērķa datums – 2007.gada janvāris. Ņemot vērā augsto inflāciju, nācās šo datumu atlikt uz vēlāku laiku – vispirms uz vienu gadu, bet pēc tam, 2009.gada vasarā, tika noteikts nākamais plānotais pievienošanās datums – 2011.gada 1.janvāris. Latvijā vai Lietuvā vīzija par dalību eiro zonā nav bijusi pietiekami skaidra. Lai arī Latvijai sākumā figurēja 2008.gada janvāris, tomēr ilgu laiku pēc tam, kad kļuva skaidrs, ka šajā datumā iestāšanās nav iespējama, valdīja nenoteiktība, un tikai nesen valdība noteica 2014.gada 1.janvāri kā eiro ieviešanas mērķa datumu. Lietuvā eiro ieviešanas mērķa datums joprojām nav fiksēts.

Igaunijas iestāšanās eiro zonā sakrīt ar laiku, kad Eiropā fiskālā situācija ir izvirzījusies priekšplānā, kritiski pasliktinoties valdības finanšu stāvoklim vairākās eiro zonas valstīs. Daži pat aizrunājušies, ka igauņi steidzas nevis uz lielu, drošu kuģi, bet Titāniku. Budžeta jeb pārāk lielu izdevumu un parāda problēmas vairākās eiro zonas valstīs tiešām pastāv – iepriekš tās piesedza ātrā tautsaimniecības izaugsme. Taču tagad atsevišķu valdību parāda pārfinansēšanas neuzticamības krīze ir kļuvusi par katalizatoru jau ilgstoši pastāvošo fiskālās (budžeta) uzraudzības vājo vietu reformēšanā. Tas nenozīmē, ka eiro zonā ir vājinājušās attīstības iespējas, raugoties ilgākā laika perspektīvā – ES līderi jau ir pauduši aktīvu nostāju budžeta disciplīnas stiprināšanai. Līdz šim fiskālie jautājumi bijuši nacionālā pārraudzībā, bet pašlaik ES līderi aktīvi diskutē par uzraudzību ES līmenī. Sagaidāmā budžeta politiku stiprināšana nodrošinās atbalstu eiro jeb vienotai monetārajai politikai un būs arī pašu dalībvalstu noturīgas ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanas interesēs.

Līdzīgi ar eiro ir ar dalību Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD) – pievienoties šai organizācijai pēc iespējas ātrāk ilgu laiku bijis Igaunijas ārpolitikas mērķis. Lai gan medijos kā lielākais Igaunijas sasniegums biežāk tiek pieminēta dalība eiro zonā, tomēr neapšaubāmi arī iestāšanās OECD veicinās turpmāko Igaunijas ekonomikas attīstību. Tā ir unikālā organizācija, ekskluzīvs valstu sadarbības forums, kas apvieno lielākās un attīstītākās ekonomikas ne tikai Eiropā, bet arī ārpus tās (piemēram, ASV un Japāna arī ir OECD dalībvalstis). Dalība šajā organizācijā ir ne tikai prestiža jautājums, bet dod arī praktisku labumu, ļaujot izmantot šo forumu ideju apmaiņai. Visām šīs organizācijas dalībvalstīm ir vienlīdzīgs statuss, kas ļauj katrai valstij aktīvi paust savu pozīciju ar pārliecību, ka kolēģi ieklausīsies. Igaunijas kļūšana par OECD valsti nozīmē būtisku atzinību Igaunijas attīstībai un vēl vienu soli uz priekšu starptautiskās integrācijas virzienā. Latvijas centieni šajā virzienā nav bijuši pietiekami enerģiski, un lai arī Latvijas pārstāvjiem ir piešķirts novērotāja statuss dažās šīs organizācijas komitejās, tomēr, lemjot par OECD paplašināšanās plāniem 2007.gadā, Latvija nākamo kandidātvalstu sarakstā netika iekļauta.

Nākamais punkts ir saimnieciskums. Lai arī visas Baltijas valstis vienlaikus atguva neatkarību, visām trim bija līdzīga ekonomiskā struktūra, visas trīs ir mazas un atvērtas ekonomikas, visas trīs vienlaikus pievienojās ES un visas trīs piedzīvoja pārkāršanas bumu un krīzi, tomēr Igaunija spēja efektīvāk pārvarēt grūtības un nenovirzījās no nospraustajiem mērķiem. Kā jau daudzkārt diskutēts, neapšaubāmi liela loma bija Igaunijas konservatīvajai fiskālajai politikai jeb spējai prātīgi un saimnieciski rīkoties ar valsts finansēm, labajos gados veidojot rezerves nebaltai dienai. Jāpiemin arī tas, ka Igaunijas nodokļu politika pēc daudzu ekspertu viedokļa ir pārskatāmāka nekā kaimiņvalstīs. Igaunijā pastāv vienots ienākumu nodoklis gan privātpersonām, gan uzņēmumiem, kas būtiski atvieglo plānošanu uzņēmumiem un investoriem, pētot un izvēloties potenciālos tirgus. Igaunija ir bijusi pirmā Eiropas valsts, kas izvēlējās vienoto nodokļa likmi, un daudzi eksperti to sauc par modernu, caurskatāmu un vienkāršu. Šis arī ir viens no iemesliem, kāpēc Pasaules Banka ievieto Igauniju 24.vietā pasaulē kā valsti, kur viegli nodarboties ar uzņēmējdarbību (Latvijai šajā sarakstā ir 26.vieta, Lietuvai – 27.).

Nozīmīgs Igaunijas panākumu faktors neapšaubāmi ir arī ģeogrāfiskā, vēsturiskā un kulturālā tuvība Somijai. Kā labi zināms, Somijā pastāv viena no pasaulē visefektīvāk funkcionējošajām tautsaimniecības sistēmām, un mūsu ziemeļu kaimiņi, veidojot savu ekonomisko politiku, lielā mērā mēģināja līdzināties tieši Somijai. Pēc neatkarības atgūšanas Igaunijā kļuva populāri Somijas televīzijas kanāli, un kopējos vilcienos idejas par to, kas tad īsti ir tirgus ekonomika un demokrātiskā iekārta, Igaunijas iedzīvotāju apziņā nāca tieši ar Somijas TV starpniecību. Šī kulturālā saikne iespaidoja iedzīvotāju domāšanu – cilvēki redzēja, ka viņu kaimiņi labi dzīvo valstī, kur ir sakārtota ekonomiskā vide, kur nenotiek izvairīšanās no nodokļiem vai citas Austrumeiropas valstīm raksturīgas nelabvēlīgas parādības ekonomikā, redzēja, ka šāds valsts modelis veiksmīgi strādā un tāpēc atbalstīja līdzīgas sistēmas veidošanu arī savā valstī. Ģeogrāfiskais tuvums veicināja arī ārējās tirdzniecības pārorientēšanos – pašlaik Somija ir lielākais Igaunijas tirdzniecības partneris, un arvien pieaug Igaunijas uzņēmumu skaits, kas ar īpašuma vai tirdzniecības sakariem saistīti ar Somiju.

Igaunijas centieni līdzināties labākajiem paraugiem Eiropā nepalika nepamanīti: daudzi rādītāji un indeksi, kurus aprēķina starptautiskās organizācijas, lai salīdzinātu situāciju dažādās pasaules valstīs, jau ilgus gadus rāda, ka Igaunijā situācija ir labāka nekā tās kaimiņvalstīs. Piemēram, Ekonomiskās brīvības indeksa skalā, kuru aprēķina pētniecības institūts The Heritage Foundation, Igaunijā šogad ir 16. visā pasaulē un 2. vietā reģionā, bet Lietuvai ir 29. vieta un Latvijai – tikai 50.vieta pasaulē. Jāpiebilst, ka arī iepriekšējos desmit gadus Igaunija šajā vērtējumā pārspējusi Latviju un Lietuvu un bija augstāk par Eiropas vidējo indeksu (sk. attēlu).

Kāpēc kaimiņus vērtē augstāk nekā mūs? Indeksi iekļauj vairāku rādītāju kopumu – uzņēmējdarbības veikšanas brīvību, tirdzniecības brīvību, institucionālo brīvību un korupcijas līmeni. Tas nozīmē, ka uzņēmējiem ir ērtāk un vieglāk darboties Igaunijā nekā Lietuvā vai Latvijā, jo tur ir izveidota labvēlīgāka, ērtāka un efektīvāka vide investīcijām un darbībai.

Iespējams, ka igauņu modernā nodokļu sistēma darbojas tik efektīvi ne tikai pašas sistēmas uzskatāmās uzbūves dēļ, bet arī pateicoties tam, ka jau kopš 2000. gada oktobra Igaunijā jebkurš iedzīvotājs vai uzņēmējs var iesniegt nodokļu deklarācijas elektroniski un nokārtot visas nepieciešamās formalitātes dažu minūšu laikā. Vai vienkārši tāpēc, ka Igaunija "draudzējas" ar augstajām tehnoloģijām un ir sasniegusi ļoti augstu līmeni e-valdības īstenošanā praksē. Iedzīvotāji un uzņēmumi var ne tikai elektroniski maksāt nodokļus, bet arī daudzu citu jautājumu risināšanai pietiek ar pāris datorpeles klikšķiem. Katram Igaunijas iedzīvotājiem ir izsniegtas elektroniskās identifikācijas kartes, ar kuru palīdzību var ne tikai ātrāk iesniegt nodokļu deklarācijas, bet tās piedāvā arī citas priekšrocības, sākot no iespējas to izmantot sabiedriskajā transportā līdz iespējai balsot vēlēšanās. Igaunija bija pirmā valsts Eiropā, kur jau 2005. gada rudenī notika vietējo pašvaldību e-vēlēšanas. Elektronisko identifikācijas karti atzīst par personas identifikācijas dokumentu visā Igaunijas teritorijā, un tā ļauj ceļot arī ES. Līdz ar to valsts pakalpojumi Igaunijā ir pieejami un viegli izmantojami, pateicoties efektīvai e-valsts programmas ieviešanai. Citu Igaunijas sasniegumu starpā augsto tehnoloģiju jomā jāmin arī Skype, ko izgudroja Igaunijas iedzīvotāji un kas pašlaik ir populārs saziņas līdzeklis visā pasaulē.

Igaunija ir ātri sapratusi, ka mazai valstij ar ierobežotu resursu daudzumu ir kritiski svarīgi īstenot liberālu ekonomisko politiku, būt atvērtai pret pasauli un pēc iespējas vairāk tajā iekļauties. Veiksmīga nodokļu sistēmas sakārtošana un privatizācija, kas Igaunijā norisēja raiti un ātri, veicinot ārvalstu investīcijas, un prātīga rīkošanās ar valsts finansēm sekmēja Igaunijas ekonomikas virzīšanos nosprausto mērķu sasniegšanā.