Ja prezidents noraidīs "referendumu par referendumiem" iniciatīvu, opozīcija varētu vērsties ST

BNS 15:41, 2. augustā, 2012 Latvijā 86% iedzīvotāju pašreizējo situāciju valsts ekonomikā uzskata par sliktu vai par ļoti sliktu, savukārt 13% iedzīvotāju stāvokli tautsaimniecībā vērtē kā labu.

Lēš, ka jauno pārcelšanās pabalstu nākamgad saņems 300 cilvēki «Apollo», [email protected] Ceturtdiena, 2012. gada 2. augusts 08:59 Komentāri: (60) Labklājības ministrijā (LM) lēš, ka gada laikā tā dēvēto pārcelšanās pabalstu programmas pilotprojekta ietvaros nākamgad varētu iesaistīties 300 cilvēki, pirmdienas rītā intervijā Latvijas Radio sacīja labklājības ministre Ilze Viņķele (V). Viņķele skaidroja, ka papildu līdzekļi no budžeta nebūs nepieciešami, jo projekts tiks finansēts ar Eiropas Savienības fondu palīdzību. Ministre uzsvēra, ka pārcelšanās gan nav pašmērķis un cilvēki, kuri vēlēsies strādāt, uzturot savu ģimeni par paša nopelnītiem, ne pabalstā saņemtiem līdzekļiem, varēs saņemt arī transporta kompensāciju, lai nokļūtu uz darbu un atpakaļ. «Ekstrēmākais veids būs pārcelšanās nauda, kas izpaudīsies kā īres maksas kompensācija,» sacīja ministre, norādot, ka pabalsts tiks iešķirts vien tad, ja cilvēks varēs apliecināts, ka izvēlētais darbs būs legāls, ar darba līgumu un sociālajam garantijām.

Iveta Kažoka, 'Politika.lv': Panikas lēkmes Latvijas sabiedrībā (34) 02. augusts 2012 23:21 Iveta Kažoka, 'Politika.lv': Panikas lēkmes Latvijas sabiedrībā Manuprāt, mūsu sabiedrības mentalitātē ir kāds defekts. Šī defekta pamatā: izteikts tramīgums, kas reiz pa reizei pāraug iracionālās panikas un agresijas lēkmēs. Pārāk bieži jūtamies kā ierakumos. Pārāk bieži pat niecīgs troksnis ir iemesls teritoriju ap savu māju noklāt ar mīnām. Neklausoties argumentos, ka, visticamāk, paši vien uz tām "uzrausimies". Pēdējo gadu laikā esmu redzējusi vairākas masu panikas epizodes. Taču sasparoties šo fenomenu aprakstīt mani piespieda pēdējās divas - tracis ap Jauno Vilni un Saeimas nupat kā pieņemtā kārtība, kas padara tautas iniciatīvu ierosināšanu ievērojami sarežģītāku. Saeima un ielenkumu mentalitāte Panikas lēkme - man nav labāka skaidrojuma šim Saeimas lēmumam. Pārāk dīvains. Dīvains pat ne tādēļ, ka visas trīs partijas, kas jauno kārtību atbalstīja, uz vēlēšanām nāca ar domu par lielāku sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā. Dīvains tādēļ, ka divas no trim partijām nobalsoja pretrunā acīmredzamām savām interesēm. Nacionālā apvienība pati sev ar šo soli ir teju izslēgusi iespēju izmantot tautas iniciatīvas politiskiem manevriem. Tādējādi tā sevi vēl vairāk marginalizējusi esošās koalīcijas ietvaros (jo tai vairs nebūs iespējas saviem koalīcijas partneriem draudēt ar referendumiem kādu iniciatīvu neuzklausīšanas gadījumā - tā vienkārši nespēs atļauties apmaksāt parakstu apliecināšanu), turklāt NA vairs nav liels drauds esošajām partijām arī tad, ja tā pie cita valdības sastāva vai mazākumvaldības ietvaros tiek atstāta opozīcijā. Reformu partija, savukārt, pašrocīgi parūpējās, lai Saeimas atlaišanas ierosināšana ir piecas reizes vienkāršāka nekā parasta referenduma ierosināšana. Neskatoties uz to, ka diez vai tai ir kādas ilūzijas attiecībā uz vēlēšanu izredzēm tad, ja notiek vēl kādas ārkārtas vēlēšanas. Kad partijas rīkojas pretrunā saviem principiāliem uzstādījumiem - tas ir ētiski nosodāmi. Bet vēl briesmīgāk ir tad, kad tās rīkojas ne tikai pretrunā ar principiem, bet arī ar savām pragmatiskajām interesēm. Šādās situācijās politikā kļūst neizskaidrojama un neprognozējama, politisko lēmumu pamatā ir nevis prāts, bet emocijas un pūļa mentalitāte. Šis, kā reizi, bija emociju vadīts Saeimas lēmums. Tā iemesls: iracionāla panikas lēkme pēc 18.februāra referenduma. Turklāt maldīgi būtu domāt, ka šī panikas lēkme ir pārņēmusi tikai politiķus - nē, šīs emocijas ir ļoti plaši izplatītas arī visā sabiedrībā. Ielenkuma mentalitāte mūsu sabiedrībā ir viegli aktivizējama un, kad jūtamies nedroši un apdraudēti, daudz biežāk rīkojamies neracionāli.

Latvijā valdībai uzticas vien 17% iedzīvotāju, bet 79% mūsu valsts iedzīvotāju valdībai neuzticas, liecina jauna "Eurobarometer" aptauja, kuru pēc Eiropas Komisijas pasūtījuma maijā veica socioloģisko pētījumu kompānija "TNS Opinion & Social". Vēl zemākā līmenī nekā Latvijā uzticība valdībai ir tikai Lietuvā (15%), Čehijā (13%), Itālijā (11%) un Grieķijā (6%). Igaunijā savas valsts valdībai uzticas 43% aptaujāto iedzīvotāju. Ar lielāko iedzīvotāju uzticību var lepoties Luksemburgas valdība - 68% aptaujāto cilvēku šajā valstī atzina, ka valdībai uzticas. Otrs un trešais labākais rādītājs ir Zviedrijā un Somijā - šajās Ziemeļvalstīs valdībai uzticas attiecīgi 58% un 57% iedzīvotāju. ES vidēji uzticības līmenis valdībai sasniedz 28%.

Un jau atkal – mute zvēr, bet vēders grib ēst, ēst, ēst Lato Lapsa 02.08.2012. Komentāri (5) Pirms nedaudz vairāk kā gada – ja precīzi, 2011. gada 4. jūnijā – kāds redzams Latvijas valstsvīrs, kam valsts intereses (vārdos) vienmēr bijušas pāri visam, augstākā mērā valstiski norūpējies (vārdos), savā blogā klāstīja, cik strauji „uzlabotos Latvijas tautsaimniecības veselība”, ja būtu iespējams „izoperēt augoni” – derdzīgās un pusnoziedzīgās ārzonu kompānijas. Get Adobe Flash player Valstsvīra pārdomas ar kopējo nosaukumu „Cik Latvijai izmaksā ārzonas” bija tik sirdsšķīstas, valstiskas un vienlaikus izcili argumentētas, ka nudien prasās pēc pāris pagarākiem citātiem. Un tātad – kāpēc šīs ārzonas, pēc valstsvīra domām, ir skarbi jāierobežo: „Valdībā šonedēļ lēmām par to, uz kādiem nosacījumiem Latvijā būtu jādarbojas komercsabiedrībām, kuru tiešie vai pastarpinātie īpašnieki slēpjas ārzonās. Uzņēmēji visā pasaulē izmanto ārzonu sniegtās priekšrocības galvenokārt, lai optimizētu savas nodokļu izmaksas. Ārzonu sistēma ir sen iedibināta un katras valsts tiesības suverēni lemt par savu nodokļu sistēmu un uzņēmējdarbības nosacījumiem ir respektējamas. Kaut gan lielākā daļa demokrātisko valstu šo realitāti izjūt kā nozīmīgu apgrūtinājumu (naudas atmazgāšana, kontrabandas piesegšana, nelegāla tirdzniecība u.tml.), arī es esmu aicinājis kolēģus Eiropā diskutēt par sistēmas izmaiņām, tomēr, visticamāk, mums nāksies samierināties ar šādu ārzonas nosacījumu esamību.” Tad vēl – kāpēc Latvijā šīs ārzonas darbojas īpaši nejauki un nosodāmi: „Tomēr arī šajā kontekstā Latvijā ir dažas īpatnības, ar ko izceļamies uz citu valstu fona. Proti, nozīmīgākā daļa uzņēmumu ar īpašniekiem ārzonās ir konstruēti, lai slēptu to patiesos īpašniekus un labuma guvējus. Informācijas drumslas, kas nonākušas atklātībā pēc KNAB veiktajām kratīšanām, apliecina kuluāros jau sen zināmos faktus, ka patiesā labuma guvēji daudzās ārzonās reģistrētās kompānijās ir Latvijas politikas smagsvari. Šādi „optimizētāji” miljoniem latu nesamaksā nodokļos un valsts budžeta nauda tiek novirzīta personīgajam labumam. Un tas tiešā veidā skar katru Latvijas iedzīvotāju.” Un vēl – valstsvīra valstiskie apsvērumi par nejaukā augoņa izoperēšanas nepieciešamību un laba vēlējumi šajā jomā tobrīdējam jaunajam Valsts prezidentam: „Tēlaini izsakoties – izoperējot šādu augoni, Latvijas tautsaimniecības veselība uzlabotos. Veicināt tautsaimniecības atkopšanos solījis arī šonedēļ ievēlētais nākamais valsts prezidents. Novēlot jaunievēlētajam prezidentam kļūt par starptautiski atpazītu un novērtētu Latvijas vārda nesēju jau tuvākajā nākotnē, šodien viņa atbalsts ārzonās noslēptu uzņēmumu īpašnieku atklāšanai būtu pierādījums patiesai neatkarībai no viņa ievēlēšanas organizētājiem.” Tiktāl – valstsvīra dvēseles sauciens, kura sausais atlikums tātad – ārzonas ir līdz ausīm iekšā naudas atmazgāšanā, kontrabandas piesegšanā, nelegālā tirdzniecībā un saistībā ar zaglīgiem politikas smagsvariem, kuri nepārtraukti domā par savas mīļās valsts un tātad katra Latvijas iedzīvotāja apzagšanu, tā ka smērēt ar tādām rokas var tikai pilnīgs „reģiska”. Un tagad – jau pavisam svaiga, aizvadītās nedēļas ziņa par latvju ekonomikas atdzimšanas tēmu. Nupat nodibināta jauna SIA ar nosaukumu „Westa Nordic”, kas gatavojas rosīties visnotaļ cildināmā nodarbē – auto akumulatoru ražošanā, un uzņēmuma runasvīrs ar entuziasmu stāsta - esot gaidāmas pat pusmiljona eiro investīcijas, sākumā akumulatorus Latvijā tikai komplektēšot, bet vēlāk arī ražošot.