Dombrovska vadībā. "Ja partijas savu viedokli maina, tā ir viņu politiskā atbildība," sacīja Valsts prezidents, atbildot uz jautājumu par savu kā prezidenta atbildību, ja nominētais premjera kandidāts nevarēs izveidot valdību.
Strādāt V.Dombrovska vadībā sarunās ar prezidentu bija solījusi opozīcijā esošā Pilsoniskā savienība, tagadējās koalīcijas partijas — Tautas partija, Zaļo un Zemnieku savienība, LPP/LC un Tēvzemei un brīvībai/LNNK. JL kandidātu atbalsta arī divi Sabiedrības citai politikai deputāti. Šī būs otrā valdība, kuru veidos JL, — 2002.gada rudenī pēc uzvaras 8.Saeimas vēlēšanās tika izveidota toreizējā JL līdera Einara Repšes valdība.
Tautas partija uzreiz pēc kandidāta nominēšanas valdes sēdē izveidoja sarunu grupu, kurā būs TP līderis Mareks Segliņš, frakcijas vadītājs Māris Kučinskis, valdes locekļi Oskars Spurdziņš un Edgars Zalāns, kurš bija otrs premjera kandidāts, bet kuru prezidents neizvēlējās. M.Kučinskis Dienai apstiprināja, ka TP iesaistīsies V.Dombrovska valdībā, ja tādu uzaicinājumu saņems. Pāris stundu vēlāk M.Segliņš medijos jau šo viedokli mīkstināja, norādot, ka par iesaistīšanos valdībā tikšot lemts tikai pēc sarunām. Tā viņš radīja iespaidu, ka TP ir šaubas par ieiešanu valdībā, vai arī viņš ir konsultējies ar kādu ietekmīgu partijas cilvēku, kuram padomā ir cits rīcības modelis. Uz jautājumu, vai līderis ir sazinājies ar TP dibinātāju Andri Šķēli, M.Segliņš atbildēja, ka A.Šķēle esot ārpus valsts, — M.Segliņš cienot viņu kā partijas dibinātāju, bet lēmumus pieņemot valde.
Tikmēr JL vadība jau cerīgi raudzījās uz TP sarunu grupas sastāvu, kurā visi, viņuprāt, pārstāvot to spārnu, kas ir noskaņots konstruktīvam darbam un vēlas pārmaiņas. TP iekšienē savstarpējās sarunās arī ir secināts, ka partijā ir beidzies "shēmošanas un kombinēšanas laiks", un tā kā profesionālākais politiskais spēks Saeimā nevarot neiesaistīties valdības veidošanā. TP kopā ar JL esot iespēja atjaunot uzticību varai un arī savām partijām. Zināms apgrūtinājums TP varētu būt LPP/LC iespējamā palikšana opozīcijā, jo ar šo partiju TP ir laba sadarbības pieredze, par spīti tam, ka tieši TP gāza Ivara Godmaņa valdību. LPP/LC līdzpriekšsēdētājs Ainārs Šlesers partijas Rīgas nodaļas kopsapulcē ceturtdien ir nominēts kā Rīgas mēra amata kandidāts, ziņo aģentūra LETA. Viņa kandidēšana pašvaldību vēlēšanās nozīmē, ka LPP/LC dalībai JL veidotajā valdībā teorētiski vairs nav šķēršļu, jo A.Šlesers nepretendēs uz amatu tajā. A.Šlesers neplāno atgriezties Saeimā, bet pēc valdības pilnvaru beigām gatavos komandu Rīgas domes vēlēšanām. A.Šlesers ir pārliecināts, ka LPP/LC gūs uzvaru galvaspilsētas vēlēšanās, jo vienīgā spēj piedāvāt Rīgas attīstības programmu krīzes apstākļos, ziņo LETA.
A.Šlesers ir izšķīries laikā, kad varētu samazināties konkurence arī uz Rīgas mēra amatu. Pilsoniskās savienības (PS) kandidāts EP deputāts Ģirts Valdis Kristovskis gatavojas pretendēt uz aizsardzības vai satiksmes ministra amatu jaunajā valdībā. PS līdere Sandra Kalniete Dienai to pieļāva, taču norādīja, ka izvēlē valdības veidotājam "mēs atstājam brīvas rokas". Tieslietu ministra amatam JL varētu virzīt savu līderi Solvitu Āboltiņu, kura arī oficiāli ir nominēta kā Rīgas mēra kandidāte. Taču S.Āboltiņa, visticamāk, nestartēs vēlēšanās arī, ja nebūs valdībā. Tā būtu neparasta situācija, ja premjera partijas līderis ir pašvaldības deputāts.
V.Dombrovskis plāno valdību izveidot divu nedēļu laikā, norādot, ka pats svarīgākais uzdevums ir "valsts glābšana no bankrota". To, ka valstī ir tik smaga situācija, viņš secinājis sarunās ar Starptautisko Valūtas fondu, kurš atklājis, ka tagadējā valdība nav pildījusi vienošanās nosacījumus un nav samazinājusi budžeta izdevumus, lai tā deficīts nepārsniegtu 4,7%. Ja valdība neievēros vienošanos, tā riskē nesaņemt turpmākos aizdevuma maksājumus, par ko sabiedrība neesot informēta. Tāpēc partijām līdz valdības apstiprināšanai jau jāvienojas par priekšlikumiem budžeta grozījumiem, sacīja premjera kandidāts.
Piektdien V.Dombrovskis sāks konsultācijas ar visiem Saeimā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem. Pirms tām viņš nevēlējās atklāt ieceres par amatu sadalījumu, vienīgi pateica, ka premjera partijai vajadzētu deleģēt finanšu ministru un E.Repše ir reālākais kandidāts. Uz jautājumu, kāda ir paša E.Repšes finanšu situācija, viņš Dienai atbildēja: "Krīze ir atstājusi iespaidu arī uz manu budžetu, es nekautrējos būt viens no tautas." Neoficiāla informācija liecina, ka JL vēlētos vadīt arī Ekonomikas ministriju un tad viens no kandidātiem būtu Artis Kampars. Taču, ja viņš aiziet uz valdību un S.Āboltiņa piekristu kļūt par tieslietu ministri, tiktu novājināta Saeimas frakcija, lai gan to turpinātu vadīt Dzintars Zaķis. Uz valdību vēlētos aiziet vēl vairāki deputāti.