Kā var nesolīt, ejot uz Eiropu

Politiskajiem spēkiem, kas EP jau pārstāvēti, ir zināmas priekšrocības, jo viņi var konkrētāk raksturot savas ieceres un pat ietvert pārskatu par paveikto.Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā tīmeklī ikviens interesents var iepazīties ne tikai ar kandidātu sarakstiem, bet arī ar partiju EP vēlēšanu programmām. Daļa politisko spēku tās publicē arī savās interneta mājaslapās, vēlēšanu bukletos, bet īpašus pasākumus to popularizēšanai partiju pārstāvji nosaukt nevarēja.Pret federalizāciju"Centieni pārveidot Eiropas Savienību par federālu valsti, atņemot dalībvalstīm tiesības lemt par nācijas attīstībai svarīgiem jautājumiem, vājinās ES," ir sacīts Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) programmā. Šajā nostājā ZZS uzskati saskan ar EP jau pārstāvētās Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (NA) viedokli. Tā ir pret ES federalizācijas centieniem, atbalstot nacionālu Eiropas valstu savienības ideju, norādīja saraksta līderis Roberts Zīle un piebilda, ka ar to apvienība atšķiroties no Vienotības.Vienotības programmā nav piedāvāta virzīšanās uz federalizāciju, apgalvo saraksta pirmais numurs Valdis Dombrovskis. Viņš skaidro, ka Vienotības princips ir: "Vairāk Eiropas lielās lietās. Mazāk Eiropas mazās lietās." Tas nozīmē, ka nav jātērē ES resursi, risinot jautājumus, ko var izlemt pašas dalībvalstis. Vienotība likusi uzsvaru uz ES un Latvijas konkurētspējas nodrošināšanu, kā arī drošības politiku, piedāvājot veidot ES mehānismu, kas ļautu ātri reaģēt ārkārtas situācijās. ES ātrās reaģēšanas spēku izveidošanu par svarīgu uzskata arī Rihards Pīks (Latvijas attīstībai), atzīstot, ka to partija vēl nav paguvusi ierakstīt programmā, kurā akcentēta ES fondu pieejamība zinātnei un inovācijām.Arī NA programma ir rakstīta vēl pirms Krimas krīzes, bet tajā uzsvērta nepieciešamība atbrīvoties no Krievijas ģeopolitiskās ietekmes. NA atbalsta brīvu darbaspēka kustību ES, taču uzskata, ka gan ES, gan dalībvalstu politikai ir jāveicina pilsoņu ieinteresētība dzīvot valstī, no kuras tie nākuši. Valdības partijas Vienotība, ZZS un NA sola gādāt par lauksaimniecības tiešmaksājumu tālāku izlīdzināšanu starp Eiropas valstīm un ES fondu pieejamību jaunu darbvietu radīšanai, par to var lasīt vēl vairāku partiju programmās.Partijas Saskaņa lēmums startēt atsevišķi, nevis kopā ar Alfrēda Rubika vadīto Latvijas Sociālistisko partiju ir devis iespēju programmā uzsvērt, ka šis dokuments atbilst citu ES sociāldemokrātisko partiju pamatnostādnēm un Saskaņa pārstāvēs Latvijas intereses EP sociāldemokrātu frakcijā. Tas bija galvenais iemesls, kāpēc partijas nolēma neveidot kopīgu sarakstu, atzīst tā līderis Boriss Cilevičs. Taču Saskaņas un Sociālistiskās partijas programmā ir arī daudz kopīgā ar lielu uzsvaru uz sociālajiem jautājumiem. LSP iestājas par ES piedāvāto iespēju izmantošanu tā, lai uzlabotos sociāli mazāk aizsargāto grupu situācija un lai "Latvijas iedzīvotāji beidzot izjustu solītās ES rūpes par viņiem".Saskaņa ir par Eiropas sociālā modeļa pilnveidošanu, "lai visiem būtu vienlīdzīgas iespējas baudīt brīvības un ekonomiskās attīstības augļus". Šie jautājumi atspoguļoti arī vairāku nelielas ietekmes spēku programmās. Latvijas Atdzimšanas partija uzskata, ka ir svarīgi ratificēt visus Eiropas Sociālās hartas punktus. Sociālo tematiku uzsver arī Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP), kuras saraksta līderis Jānis Dinevičs bija viens no nedaudzajiem, kurš precīzi varēja pateikt programmas pirmo teikumu. "LSDSP lūdz Jūs balsot par mums EP vēlēšanās, jo tad EP sociāldemokrātu frakcijā būs pārstāvēti latviski domājoši deputāti," noskaitīja Dinevičs. Teiktais nozīmē pretenzijas uz dalību ES politiskajā grupā, kurā plāno darboties arī Saskaņa. Aptaujas gan liecina, ka lielākas izredzes ir Saskaņai.Kreisajā spārnā Saskaņai un Sociālistiskajai partijai ir vēl kāds konkurents - Latvijas Krievu savienība. Tās programmā ir citi akcenti un uzsvars uz saraksta līderi Tatjanu Ždanoku, pieminot, ka viņa ir EP deputāte kopš 2004.gada. Ždanoka ir pieteikta kā Latvijas krievu kopienas un krievvalodīgo pārstāve EP un Eiropas Krievu foruma iniciatore. Programmas mērķis ir pārliecināt, ka tieši šī partija aizstāvēs krievvalodīgo intereses Eiropas Parlamentā. Šajā spārnā cīnīsies vēl viens EP deputāts Aleksandrs Mirskis (ievēlēts no Saskaņas centra), kurš tagad pārstāv partiju Alternative. Tā sola "sekot, lai Kohēzijas fonds tiktu apgūts 100%", radot jaunas darbvietas.Vairāk par partiju solījumiem pirms maijā gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām lasiet laikrakstā Diena ceturtdien, 10.aprīlī!