Kāds jaunietis Valsts prezidenta kancelejai draudējis, ka izdarīs pašnāvību

Atbildīgo dienestu pārstāvji atzīst, ka šādi gadījumi notiek reti un uz tiem tiek reaģēts nekavējoties, trešdien raksta laikraksts Diena.To, ka šāda elektroniskā vēstule tiešām saņemta, apstiprināja Valsts prezidenta preses sekretāre Ilze Rassa: "Valsts prezidenta kanceleja attiecīgi rīkojās, informēja Platones pagasta pārstāvjus un policijas darbiniekus, lai nepieļautu, ka notiek kas slikts." Policija bija reaģējusi nekavējoties, ar puisi pa telefonu sazinājās specvienības Omega pārrunu vedējs, puisi apmeklēja arī policijas darbinieki, bet viņš pats bija atzinis, ka reāli pašnāvībai gatavojies nav, tikai gribējis pievērst uzmanību savām problēmām. "Vērsties pie prezidenta var jebkurš iedzīvotājs, puisis neko nav izdarījis, tāpēc policija neko neuzsāks," skaidroja Valsts policijas preses pārstāve Ieva Rekšņa. Jelgavas novada sociālā dienesta Sociālā darba nodaļas vadītāja Linda Ozola norādīja, ka tūlīt pēc informācijas saņemšanas puisis saņēmis krīzes psihologa palīdzību un arī turpmāk var cerēt uz sociālā dienesta atbalstu: "Cilvēkam palika grūti un viņš nesaprata, kā risināt savas problēmas, tāpēc izdomāja šādu variantu. Viņš gan reāli nedzīvo adresē, kuru bija norādījis, bet dzīvo vienā ģimenē." Puisim esot arī darbs, tiesa, nelegāls. "Grūtības ir, jādomā par patstāvīgu dzīvošanu, bet nav tā, ka jāmirst," uzskata sociālā darbiniece. Viņa atzīst, ka jaunieši, kas atstāj bērnunamus un aizbildņus, ir salīdzinoši apdraudēta kategorija. "Ja jaunietis paliek pašvaldībā, kurā jau ir dzīvojis, viņu šeit pazīst, palīdz nokārtot problēmas un var sniegt palīdzību. Taču likums nosaka, ka ir jāatgriežas tajā pašvaldībā, kurā cilvēks dzīvojis pirms nokļūšanas bērnunamā vai pie aizbildņiem, un tā bieži vien ir problēma, jo cilvēks tiek atrauts no ierakstās vides un nonāk vietā, par kuru neko nezina. Citos gadījumos pašvaldība ierāda dzīvesvietu, kas var būt arī kaimiņos vai pat vienā kāpņu telpā ar jaunieša vecāku dzīvokli, jo bērnunamos galvenokārt nonāk dzīvu vecāku bērni. Diemžēl likums jau emocionālas nianses neizvērtē."Psihoterapeits Sandis Dūšelis norāda, ka šāda puiša rīcība nav pārsteidzoša: "Tas ir jauniešu maksimālismam, izmisumam raksturīgs izpausmes veids. Ja cilvēks ir audzināts, ka valsts par viņu gādā, tad valsts asociējas ar prezidentu, kam viņš raksta. Līdzīgi kā ģimenē, arī bērnunamā bērns pierod pie vides, sociālās sistēmas un sociālajām garantijām. Viņam ir pajumte, ēdiens un atbalsta persona. Turklāt mūsu izglītības sistēma nedod izdzīvošanas ābeci, bet gatavo jauniešus, lai viņi varētu turpināt mācības augstskolā." Bērnunama bērniem nav iekšējā līdzsvara un ir samērā neliela psiholoģiskā noturība, uzsver S. Dūšelis.