Laika ziņas
Šodien
Migla
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

Ķīlis: Digitālie mācību līdzekļi skolās varētu nonākt jau pēc 2013. gada janvāra

Šobrīd Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) gatavo nolikumu konkursam digitālo mācību līdzekļu izstrādei, kas tiks izsludināts jau tuvākajās dienās. Paredzēts, ka šogad digitālo mācību līdzekļu izstrādē tiks investēti 300 tūkstoši latu, portālam Diena.lv sacīja izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīla pārstāvis Reinis Tukišs.

Vienlaikus ministrs plāno rosināt pāreju no drukātām darba burtnīcām uz digitāli lietojamiem interaktīviem materiāliem vai arī uz visiem bezmaksas pieejamiem izdrukājamiem mācību materiāliem. Ministra prioritāte ir nodrošināt pakāpenisku pāreju uz mācību materiāliem digitālā formātā, lai tie būtu pilnībā ieviesti, sākot ar 2014. gada 1. septembri, taču pirmie šāda veida mācību līdzekļi skolu lietošanā varētu nonākt jau pēc 2013. gada 1. janvāra, pastāstīja R. Tukišs.

R. Ķīlis uzskata, ka pašreizējais modelis ar drukātām darba burtnīcām, kuras vecākiem jāiegādājas par saviem līdzekļiem, nav turpmāk atbalstāms un jāmeklē veids, kā darba burtnīcas aizvietot ar digitāliem mācību līdzekļiem. Tāpat iespējams, ka pārejas periodā būtu jāizstrādā mācību līdzekļi, kas ir digitāli pieejami bez maksas un drukājami mācību vajadzībām. Kā norādīja R. Tukišs – jebkurš no šiem variantiem padarītu mācību līdzekļus lētākus.

Darba burtnīcas kritizē arī portāla Diena.lv aptaujātie skolu direktori, kuri norāda, ka tās bieži vien tiek veidotas ar apzinātu mērķi - labi nopelnīt. Ne visiem skolēniem šādas burtnīcas ir pa kabatai, tāpēc jau tagad daudzās izglītības iestādēs tiek rūpīgi vērtēts – kuras darba burtnīcas ir nepieciešamas un bez kurām skolēni var iztikt. Direktori piesardzīgāk izsakās par pāriešanu uz digitāliem mācību materiāliem, sakot, ka tas viss atkarīgs no tā, vai ministrija pārūpēsies arī par šādu materiālu lietošanai nepieciešamajām ierīcēm. 

Tukuma Raiņa ģimnāzijas direktore Gunta Aumale stāsta, ka viņas vadītajā skolā darba burtnīcas jau tagad praktiski netiek izmantotas. Pirmkārt, tas ir dārgi, otrkārt, bērniem neveidojas tā saucamā rokas atmiņa, uzskata G. Aumale. Darba burtnīcas, viņasprāt, nepieciešamas vien atsevišķos mācību priekšmetos, taču uzdevumus varot sameklēt arī citos veidos.

“Es uzskatu, ka, piemēram, Zvaigzne ABC mācību grāmatas veido ar apzinātu mērķi, lai spiestu pirkt darba burtnīcas, jo tas nes peļņu. Ja krīzes laikā ar grāmatām cilvēks kļūst miljonārs, tad tai lietai ir jāskatās pakaļ,” pauž G. Aumale. 

Arī Juglas ģimnāzijas direktore Aija Melle bieži vien saskārusies ar to, ka vecāki nevar atļauties iegādāties darba burtnīcas, tāpēc skola šādos gadījumos parūpējas par sakopētām darba lapām. Juglas ģimnāzijā tiek stingri izvērtēts, kuras darba burtnīcas ir nepieciešams iegādāties un vecākiem neliek lieki tērēties.

A. Melle atzinīgi vērtē ideju par digitāliem mācību materiāliem, taču būtu jāsaglabā iespēja skolēniem rakstīt arī ar roku. “Protams, ideja par digitāliem mācību līdzekļiem ir apsveicama - lai tik rod tam finanses. Bet arī tad es domāju, ka būtu jāraksta ar roku,” sacīja A. Melle.  

Būtu jau forši, ja visi varētu mācīties no šādiem digitāliem materiāliem, portrālam Diena.lv saka Skrundas vidusskolas direktors Ainārs Zankovskis, taču tad tam nepieciešams atbilstošs tehniskais nodrošinājums. “Ministrs jau reiz ir teicis, ka drīz uz skolu visi nāks tikai ar klēpja datoriem, tad jau viss ir kārtībā,” ironizē A. Zankovskis. 

Arī viņš novērojis, ka skolēni bieži vien nevar atļauties dažādus mācību materiālus, tādēļ Skrundas vidusskolā no šādām darba burtnīcām jau tagad sākts pakāpeniski atteikties. “Bieži vien tādas darba burtnīcas uztaisītas tāpēc, lai kāds varētu naudu nopelnīt,” atzīst A. Zankovskis.

Portāls Diena.lv jau vēstījis, ka, uzklausot Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ziņojumu par mācību materiālu nodrošinājumu skolās, vairāki ministri otrdien valdības sēdē pauda neizpratni, kāpēc skolās ir nepieciešamas darba burtnīcas, kas vecākiem ir liels finansiālais slogs, tādējādi izsakot aicinājumu atteikties no tām.

"Pieredze rāda, ka ministrijas neitrālā attieksme pret to, kādā veidā darba burtnīcas tiek izmantotas, droši vien nedod īsto rezultātu, jo darba burtnīcas ir loti dārgs elements," valdības sēdē sacīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks (V). Viņš aicināja IZM nākt klajā ar piedāvājumiem par alternatīvām darba burtnīcām.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas