VALSTS pārbaudījumu sistēma skolās kļūst arvien smagnējāka, un skolām to rīkošanas process ir milzīgs slogs. Tas pats sakāms par darbu labošanu – gan cilvēkresursu, gan finansiālajā ziņā. Kur tad vēl sertifikātu saņemšana, kas ievelkas līdz jūlijam. Un satraucoši ir tas, ka arvien pieaug no eksāmeniem atbrīvoto skaits, it īpaši vidusskolēnu vidū. Kā situāciju uzlabot, ko mainīt un ko ne – par to nozarē tiek debatēts jau gadiem, tomēr gaismu tuneļa galā vēl neredz.
Liels atbrīvoto skaits
Šobrīd pastāv trīs valsts pārbaudes veidi: eksāmens (to vērtē skolā mācību priekšmeta kursa, izglītības pakāpes noslēgumā), monitoringa darbs un centralizētais eksāmens (CE) – abus pēdējos Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) rīko centralizēti. Beidzot 9. klasi, ir jākārto šādi valsts pārbaudes darbi: latviešu valodā, svešvalodā (tas notiks monitoringa darba formātā, matemātikā un no 2026. gada 1. septembra – dabaszinātnēs). Savukārt vidusskolas posmā: latviešu valodā, svešvalodā, matemātikā – vismaz optimālajā līmenī (OL), dabaszinībās – vispārīgajā līmenī, bet fizikā, ķīmijā vai bioloģijā – vismaz OL. Tāpat ne mazāk kā viens CE jāliek augstākajā līmenī pēc padziļinātā kursa apguves, tātad kopumā – pieci CE.
Minimālais slieksnis, lai nokārtotu eksāmenu/CE, šajā mācību gadā 9. klasē būs 15%, vidusskolā – 20% (no 2026./2027. m. g. – abos posmos tie būs 20%), Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē atgādināja VIAA Vispārējās izglītības valsts pārbaudījumu nodaļas vadītājs Kaspars Špūle, piebilstot, ka kopš 2022./2023. gada, kad tika ieviesta jaunajam izglītības standartam atbilstoša valsts pārbaudes darbu sistēma, vidējie CE rezultāti ir diezgan vienādi, lielākās izmaiņas vērojamas matemātikā.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 26. novembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €0.60