Ierēdnis norādīja, ka viņš pats kā bijušais izglītības iestādes vadītājs to varot apliecināt.
R. Kalvāns iezīmēja, ka Valsts kontroles ziņojumā akcentētās problēmas par mācību stundu skaitu, nenotikušajām stundām, trūkstošu atbalstu talantīgajiem skolēniem esot sekas. «Mēs neprotam tikt galā ar mums doto brīvību – to, ko valsts, izglītības standarts dod,» teica R. Kalvāns, norādot, ka tad, kad šī brīvība, pēc kuras skolas prasa, tiek dota, parādās «zināmas īpatnības».
Saeimas deputāte Ilze Vergina (JV) akcentēja, ka pats galvenais šobrīd esot nenorādīt kā vienu vainīgo skolas, skolu vadītājus, skolotājus un izglītības pārvaldes. Viņa atzina, ka skolām tika noteiktas augstas prasības – lai būtu diagnostika, individualizācija, atbalsta sistēma –, bet tajā pašā laikā piemēra, vadlīniju, mācību materiālu nebija. Katrs darījis labāko, ko varējis izdarīt. I. Vergina vērtēja, ka būs jāveic izmaiņas pamatizglītības standartā.
Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve norādīja, ka šobrīd jau tiekot pārskatītas programmas visos mācību priekšmetos. Runājot par pamatizglītības standartu, viņa atzina, ka pēc programmu pārskatīšanas viens no procesiem būs noteikt, kādi labojumi nepieciešami standartā. Reizē viņa atzina, ka šovasar gaidāmi precizējumi Ministru kabineta noteikumos par prasībām izglītības kvalitātei. «Izaicinājums ar standartu ir tāds, ka lielākoties sabiedrībā saprotam, ka tas ir pārblīvēts, sadrumstalots, sarežģīts, bet tajā brīdī, kad atveram diskusiju, gribas standartā ielikt vēl kaut ko, nevis izņemt,» viņa vērtēja.
Tāpat Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve norādīja, ka ir plānots noteikt pienākumu un vienotu kārtību, kā skolas publisko informāciju, kādas ir to piedāvātās programmas. Līdztekus plānots noteikt regulējumu, kā mācību priekšmetus var integrēt.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre (JV) vērtēja, ka Valsts kontroles ziņojums būtu efektīvāks, ja tiktu uzsvērta visu līmeņu atbildība, vairāk izceltu skolas vadītāju un pašvaldību atbildību, kā arī politikas veidotāju atbildību. Viņasprāt, pašvaldībām, izlasot ziņojumu, varot rasties iespaids, ka lielākoties ar problēmām jātiek galā Izglītības un zinātnes ministrijai.
Valsts kontrolieris Edgars Korčagins norādīja, ka ziņojumā izcelta Izglītības un zinātnes ministrija, jo esot redzams, ka līdzšinējā politika nestrādā, un politikas turētājs ir nozares ministrija. «Mēs nesakām, ka tālāk ministrijai vienai pašai viss jāīsteno, protams, ka arī skolām un pašvaldībām, bet ministrija kā politikas turētāja, mūsu skatījumā, ir centrālā,» pauda E. Korčagins.
Kā vēstīts, Valsts kontroles revīzijā secināts, ka bērniem Latvijā nav nodrošināta vienlīdz kvalitatīva pamatizglītība.
Lai gan valstī ir vienots pamatizglītības standarts un skolas ir akreditētas, mācību apjoms, vērtēšanas pieeja un atbalsta nodrošinājums dažādās skolās būtiski atšķiras, ietekmējot skolēnu mācību rezultātus un iespējas turpināt izglītību nākamajā pakāpē.
Izglītības un zinātnes ministrijas ieskatā revīzija kopumā sniedz saprotamus secinājumus, tomēr daļa ziņojumā paustā vairs neatspoguļo aktuālo situāciju, jo izglītības sistēmā jau sāktas un tiek īstenotas būtiskas pārmaiņas.