Viņš avīzei paudis, ka Latvijas Televīzijas (LTV) un Latvijas Radio finansēšana, no katras mājsaimniecības ik gadu iekasējot 18 – 36 latu lielu nodokli par sabiedrisko mediju lietošanu, spētu nodrošināt to stabilu darbību, taču problēma esot, ka daļa iedzīvotāju to šobrid nevar atļauties. Viņš pieļauj, ja sasteigta lēmuma pieņemšana nesniegs cerēto rezultātu.
“Beigsies krīze, tad būs īstais laiks abonentmaksu ieviešanai, taču tagad ir iespēja sakārtot juridisko bāzi,” Neatkarīgajai sacīja Ā.Kleckins.
Avīze vēsta, ka Čehijā abonentmaksa ir 3,35 lati mēnesī, Francijā – 7 lati mēnesī, bet Dānijā – 17 latu. Vācijā par televīziju esot jāmaksā 16 lati mēnesī, bet par radio klausīšanos – 12 latu, vēsta avīze.
Pagaidām neesot skaidrs, vai Latvijā tiks ieviesta atsevišķa maksa par radio un televīziju.
LTV ģenerāldirektors Edgars Kots par adekvātu abonentmaksu mēnesī par sabiedriskajiem medijiem uzskata trīs latus. "Katram pakalpojumam ir sava cena, pie Latvijas mājsaimniecību skaita, kas ir 740 tūkstoši, šī summa ir minimums, kas būtu nepieciešama LTV un radio," iepriekš intervijā avīzei Dienas bizness sacīja E.Kots.