Uz tiesas sēdi no apcietinājuma vietām tika konvojēti abi apsūdzētie - bijušais KNAB Slepenības režīma nodrošināšanas nodaļas galvenais speciālists Jānis Imša, kā arī bijusī šīs nodaļas vadītāja Indra Veipa. Kā novēroja aģentūra LETA, Imša kopš pagājušā gada februāra ir novājējis.
Imša un viņa aizstāvība iesniegtās apelācijas sūdzības šodien tiesā uzturēja tikai daļā par apsūdzētajam piespriesto sodu, lai gan iepriekš viņi bija sūdzējušies arī par citām it kā konstatētām nepilnībām Rīgas apgabaltiesas spriedumā. Savukārt Veipa ar advokātu Valteru Jakobiju savas iesniegtās apelācijas sūdzības uzturēja pilnībā, jo vēlas panākt, lai Veipa tiek attaisnota pēc abiem viņai inkriminētajiem Krimināllikuma (KL) pantiem.
Tikmēr prokurore Velta Zaļūksne pilnībā uzturēja savu apelācijas protestu pret to, ka pēc panta par piesavināšanos pirmā tiesu instance Veipu ir attaisnojusi. Prokurorei bija arī citi iebildumi pret Rīgas apgabaltiesas spriedumu. Savukārt par cietušo atzītais KNAB vēlas, lai tam par labu tiktu piedzīta materiālā kompensācija piesavinātās naudas apmērā. Pirmās instances tiesa šo kompensāciju nolēma nepiedzīt.
Imšas advokāts Antons Drēbnieks šodien tiesai lūdza pievienot lietas materiāliem viņa klienta raksturojumu no Rīgas Centrālcietuma, kā arī izziņu no kāda uzņēmuma, kas apliecina, ka piedāvātu Imšam darbu, tiklīdz viņš nonāktu brīvībā. Advokāts arī lūdza pievienot lietai dokumentus, kas apliecina, ka Imša vairākkārt lūdzis cietuma administrācijai nodrošināt viņu ar darbu, bet administrācija atbildējusi, ka tādas iespējas neesot.
Arī Veipas advokāts Jakobijs tiesu lūdza pievienot lietai viņa klientes izglītību raksturojošus dokumentus un citus materiālus. Tiesa visus minētos advokātu lūgumus apmierināja, un materiāli tika pievienoti lietai.
AT šodien pārbaudīja lietas materiālus un sāka pratināt pašus apsūdzētos, ko iecerēts turpināt rīt, 12.februārī, plkst.10, aģentūru LETA informēja AT preses sekretāre Baiba Kataja.
Kā ziņots, izskatot lietu pirmajā instancē, Rīgas apgabaltiesa 2009.gada 2.februārī par naudas piesavināšanos un tiesas sprieduma nepildīšanu apsūdzētajam Imšam piesprieda septiņu gadu cietumsodu ar mantas konfiskāciju, kā arī naudassodu desmit minimālo mēnešalgu (1800 latu) apmērā.
Savukārt Veipai par amatpersonas bezdarbību, kas izraisījusi smagas sekas, pirmās instances tiesa piesprieda piecu gadu cietumsodu un tikpat ilgu aizliegumu ieņemt amatus valsts un pašvaldību institūcijās. Abi apsūdzētie tika apcietināti tiesas zālē.
Kā aģentūru LETA informēja toreizējā Rīgas apgabaltiesas preses sekretāre Inese Auniņa, šo spriedumu vēlāk apelācijas kārtībā pārsūdzēja visi lietas dalībnieki, kuriem bija tādas tiesības. Apelācijas sūdzības iesniedza gan abi apsūdzētie, gan viņu aizstāvji, bet apelācijas protestu - prokuratūra. Spriedumu pārsūdzēja arī šajā lietā par cietušo atzītais KNAB.
LETA jau ziņoja, ka, nododot lietu tiesai, 2008.gada 26.septembrī Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļa Imšam un Veipai uzrādīja apsūdzības par tādas naudas piesavināšanos, kas tikusi atzīta par lietiskajiem pierādījumiem kriminālprocesos. Abu apsūdzēto darbības prokuratūra toreiz kvalificēja pēc KL 179.panta 3.daļas, turklāt Veipa tika apsūdzēta arī pēc KL 319.panta 2.daļas par valsts amatpersonas bezdarbību, ja tā izraisījusi smagas sekas.
Tiesas izmeklēšanas laikā Imšam tika uzrādīta apsūdzība arī pēc KL 296.panta - par tiesas sprieduma nepildīšanu, savukārt Veipas apsūdzībai tika pievienota papildu epizode pēc KL 319.panta 2.daļas. Apsūdzības papildinājumu abiem tiesājamiem prokuratūra saistīja ar bijušā "Rudens aptieku" tīkla īpašnieka Vladimira Labazņikova lietā izņemtajiem finanšu līdzekļiem, norādot, ka izņemto naudu - 45 000 latu - saskaņā ar tiesas spriedumu vajadzēja konfiscēt jeb ieskaitīt valsts kasē, tomēr tas neesot ticis izdarīts.
Saskaņā ar apsūdzību Imša laika posmā no 2004.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 15.aprīlim no kriminālprocesos izņemtās naudas kopumā piesavinājies 82 908 latus, 24 500 eiro (17 219 latus) un 7800 ASV dolārus (3720 latus). Tiesā Imša ar nožēlu atzina naudas piesavināšanās faktu un liecināja, ka šos finanšu līdzekļus viņš tērējis dažādām "ikdienas vajadzībām" - veselības problēmu risināšanai, degvielas iegādei un ceļošanai. Tāpat Imša par šo naudu pircis pārtiku un dāvanas ģimenei, kā arī sedzis bērnu audzināšanai paredzētos izdevumus - apmaksājis bērnudārzu un dažādas nodarbības.
Savukārt Veipa tika apsūdzēta par 14 270 latu, 19 487 ASV dolāru (9295 latu) un 13 995 eiro (9836 latu) piesavināšanos laika periodā no 2007.gada 20.novembra līdz 2008.gada 15.aprīlim. Atšķirībā no Imšas, Veipa savu vainu šajā apsūdzībā pilnībā noliedza.
Tiesas izmeklēšanas laikā, papildinot apsūdzību, prokuratūra norādīja, ka saskaņā ar tiesas spriedumu Labazņikova lietā izņemto naudu - 45 000 latu - vajadzēja konfiscēt jeb ieskaitīt Valsts kasē. Tas bijis Imšas pienākums, taču viņš to neesot izpildījis, savukārt Veipa neesot kontrolējusi sava padotā rīcību. Tādējādi Imša neesot pildījis tiesas spriedumu, savukārt Veipa - izdarījusi valsts amatpersonas bezdarbību, kas izpaudusies ar sprieduma izpildes nekontrolēšanu.
Prokurore Zaļūksne pirmās instances tiesas debatēs Imšam kā galīgo sodu bija lūgusi noteikt četru gadu reālu brīvības atņemšanu ar mantas konfiskāciju, kā arī naudassodu desmit minimālo mēnešalgu apmērā. Savukārt Veipai viņa bija lūgusi piespriest sešu gadu reālu brīvības atņemšanu ar mantas konfiskāciju, atņemot tiesības ieņemt amatus valsts un pašvaldību institūcijās uz pieciem gadiem. Imšas rīcībā prokurore bija saskatījusi vairākus atbildību mīkstinošus apstākļus, bet Veipas rīcībā, pēc valsts apsūdzības ieskata, šādu apstākļu neesot bijis.
Rīgas apgabaltiesa abiem apsūdzētajiem piesprieda bargākus brīvības atņemšanas sodus, nekā to bija prasījusi prokuratūra, taču pēc apsūdzības panta par naudas piesavināšanos Veipa tika attaisnota. Lietā par cietušo atzītā KNAB prasīto materiālo kompensāciju tiesa no apsūdzētajiem nolēma nepiedzīt.
Kā ziņots, 2008.gada pavasarī klajā nāca informācija, ka no KNAB pazuduši aptuveni 135 500 lati. Šī summa pazudusi 11 lietās, no kurām lielākā daļa jau iztiesāta. Saņemot kritiku par nepietiekamu savu padoto kontroli, lielā mērā saistībā ar šo lietu vēlāk amatu zaudēja toreizējais KNAB vadītājs Aleksejs Loskutovs.