KNAB ar šādu lūgumu nosūtījis vēstuli Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, lūdzot apsvērt iespēju rosināt Saeimai izskatīt un pieņemt minētos grozījumus, portālu Diena.lv informēja KNAB pārstāve Ieva Karlsberga.
Vēstulē Saeimai KNAB lūdz izskatīt un pieņemt iesniegto likumprojektu 1.lasījumā un, ja nepieciešams, sadarbībā ar Saeimas Juridisko biroju precizēt un pilnveidot tā redakciju, lai sasniegtu šīs tiesību normas mērķi.
KNAB vērš deputātu uzmanību, ka šim likumprojektam ir būtiska nozīme ēnu ekonomikas apkarošanā un prettiesiski iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanas novēršanā.
Grozījumi arī nodrošina likumā noteikto mērķi – nodrošināt politisko organizāciju (partiju) finansiālās darbības atklātumu, likumību un atbilstību parlamentārās demokrātijas sistēmai, un tā sūtīšana Ministru kabinetam pārstrādāšanai tikai pagarinās periodu, kādā esošās problēmas netiks risinātas.
KNAB atgādināja, ka līdz 2008.gada 13.augustam spēkā jau bija likuma norma, kas paredzēja, ka partijām pretlikumīgi iegūtie finanšu līdzekļi ir jāieskaita valsts budžetā, bet manta jānodod valsts īpašumā.
Saskaņā ar spēkā esošo Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 2.panta trešajā daļā noteikto, fiziskās personas drīkst veikt dāvinājumus (ziedojumus), iemaksāt biedru naudas un iestāšanās naudas no saviem ienākumiem, kuri gūti tajā pašā kalendārajā gadā vai iepriekšējos divos kalendārajos gados un kuru veidi noteikti likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8. un 9.pantā. Ja persona, kas veikusi ziedojumu vai iemaksājusi iestāšanās un biedra naudu, nevar pierādīt savu ienākumu likumību, partijai pretlikumīgi iegūtie līdzekļi jāatmaksā to maksātājam.
KNAB saistībā ar likumprojektā skarto problēmu 2009.gadā ir pieņēmis septiņus lēmumus par partiju prettiesiski saņemto finanšu līdzekļu atmaksāšanu maksātājam, bet 2010.gadā šādu lēmumu skaits bija jau 17.
Aprēķināts, ka 56% gadījumu ziedotājiem nav bijuši nepieciešamie likumīgie ienākumi, lai veiktu iemaksas partijām, tādējādi radot bažas, ka ziedojumi veikti no nelegāli gūtiem ienākumiem. Šīs iemaksāto dāvinājumu summas ir bijušas tik lielas, ka, piemēram, vienā gadījumā tās pārsniedza ziedotāja pēdējo trīs gadu ienākumus par 18 192 latiem, vēl vairākos citos gadījumos – par 6 000 latu.
KNAB vērš uzmanību, ka vēl viens nozīmīgs mērķis ir personai dot tiesības noteiktā termiņā pierādīt finansēšanas līdzekļu izcelsmes likumību un apliecināt, ka tai pēdējo trīs gadu laikā ir bijuši tiesiski gūti ienākumi, un līdz ar to ir tiesības veikt attiecīgo maksājumu. Taču, ja persona nevar pierādīt dāvinājuma, iestāšanās naudas vai biedra naudas maksājuma legalitāti, šos līdzekļus būtu jāieskaita valsts budžetā, nevis jāatskaita atpakaļ maksātājam.