Viņš skaidroja, ka šādu ierosinājumu izteicis deputāts Armands Krauze (ZZS) un tas nozīmētu, ka latviešu valodas lietojums varētu pieaugt līdz pat 20% krieviski raidošajos plašsaziņas līdzekļos.
Par priekšlikumiem šim likumam diskutēs arī Kultūras ministrijas izveidotā darba grupa, piebilda politiķis.
Savukārt par risinājumiem otrreizējai caurlūkošanai atgrieztajiem likuma grozījumiem vēl diskutēs atbildīgā Saeimas komisija, pauda Tavars.
Kā ziņots, Valsts prezidents Raimonds Vējonis lēmis neizsludināt grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, no kuriem izriet, ka pāriešana uz valsts valodas izmantošanu radiostacijās tiks veikta mazākā mērā, nekā sākotnēji noteikts.
Kā paziņojumā medijiem informē Valsts prezidenta preses dienests, secinot, ka likums "Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā" pieņemts, neievērojot labas likumdošanas principu un lemjot par sasteigtu risinājumu Latvijas valstiskumam un sabiedrībai būtiskā jautājumā, Valsts prezidents Vējonis nodevis likumu Saeimai otrreizējai caurlūkošanai.
Saeima 29.oktobrī pieņēma grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, no kuriem izriet, ka pāriešana uz valsts valodas izmantošanu radiostacijās tiks veikta mazākā mērā, nekā sākotnēji noteikts.
Līdz šim bija noteikts - ja radiostacijas apraides atļaujā ir noteikts, ka tās daļa valsts valodā nedrīkst būt mazāka par 50%, tad ar 2016.gada 1.janvāri radiostacijas pārraidēm jābūt valsts valodā. Taču šodien pieņemtie grozījumi nosaka, ka šī norma attieksies uz radiostacijām, kurām valsts valodas daļa pašlaik nedrīkst būt mazāka par 51%.
Laikraksts Latvijas Avīze vēstīja, ka it kā nelielo izmaiņu galvenais ieguvējs ir SIA Krievu hitu radio, kura līdzīpašnieks ir Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) ziedotājs Ričards Zakss. Viņam izdevīgo priekšlikumu iesniedzis deputāts Krauze, kurš piedāvāja noteikt, ka obligātā pāreja attiektos tikai uz tiem kanāliem, kur valsts valodas proporcija ir lielāka par 51%, līdz ar to Krievu hitu radio valodas formāts nebūtu jāmaina.