KP konstatēja, ka iespēju noteikt zālēm zemākas cenas liedz Ministru kabineta apstiprinātā uzcenojumu noteikšanas sistēma; iespēja zāļu ražotājiem cīnīties par ārsta nevis pacienta izvēli analogu zāļu gadījumā; valsts noteiktās administratīvās barjeras attiecībā uz zāļu reģistrāciju, aptieku atvēršanu un izkārtojumu, paralēlo zāļu importu un ģenērisko zāļu izplatīšanu; atbildīgo institūciju nespēja nodrošināt, lai visas atlaides, ko saņem zāļu lieltirgotāji un aptiekas, tikt ņemtas vērā, aprēķinot zāļu gala cenu.
KP norādīja uz nepieciešamību veicināt zāļu ražotāju cenu konkurenci, izskaužot ražotāja iespējas cīnīties par recepti izrakstošā ārsta labvēlību (ļaujot ārstiem receptē norādīt tikai zāļu aktīvās vielas nevis konkrētu zāļu nosaukumu) un nodrošinot pacienta iespējas aptiekā saņemt informāciju par lētāko iespējamo ekvivalento recepšu un bezrecepšu medikamentu. Vienlaikus KP atgādināja, ka jau šobrīd pircējam ir tiesības aptiekā saņemt informāciju par visām zālēm, kuru pamatā ir viena un tā pati aktīvā viela un kas uzskatāmas par analogām – pat ja ārsts norādījis konkrētu zāļu nosaukumu, pacientam ir iespēja izvēlēties analogas lētākas zāles.
KP rosinājusi mainīt zāļu uzcenojumu noteikšanas sistēmu, lai nepieļautu, ka lieltirgotājiem un aptiekām ir izdevīgāk pārdot tieši dārgākas zāles. Ziņojumā teikts, ka jāmazina pastāvošās administratīvās barjeras, kas šobrīd ierobežo jaunu zāļu ieviešanas iespējas, diferencējot reģistrācijas izmaksas par labu lētākām vai mazāk rentablām zālēm. Jāizvērtē iespējas nākotnē rīkot Baltijas mēroga zāļu iepirkumus un reģistrāciju, novēršot mazā tirgus apjoma izraisīto sadārdzinājumu.
KP skaidrojusi, ka jāatceļ ierobežojumus zāļu paralēlajam importam, kā arī ierobežojumus ģenērisko zāļu izplatīšanai, kas šobrīd atbalsta dārgāku oriģinālo zāļu ražotājus, nevis lētāko ģenērisko zāļu ienākšanu un pārdošanu tirgū.
Pētījumā secināts, ka, lai nodrošinātu, ka ražotāju un lieltirgotāju organizētās atlaides nonāk līdz patērētājam, jāaizliedz tās atlaides, kuras netiek vai nevar tikt ietvertas konkrētu zāļu pavadzīmēs, un attiecīgi netiek iekļautas gala cenas aprēķinā.
KP rosinājusi noteikt arī atšķirīgu maksimāli pieļaujamā uzcenojuma aprēķinu tiem uzņēmumiem, kam pieder gan zāļu lieltirgotavas, gan aptiekas, lai novērsu pastāvošo situāciju, ka zāļu cenā tiek iekļauti izdevumi, kas šādiem uzņēmumiem nemaz nepastāv (piemēram, izdevumi mārketinga aktivitātēm).
Pētījumā uzsvērts, ka jāveicina situācija, kad aptiekas zāles iegādājas tieši no ražotājiem – šādi tiktu veicināta gan zāļu cenu, gan lieltirgotāju apgrozījuma un attiecīgi tirgus daļas samazināšanās.
KP, kā vienu no risinājumiem, minējusi daļēju jaunu aptieku atvēršanas ierobežojumu atcelšanu, lai veicinātu cenu konkurenci aptieku vidū un attiecīgi liktu tām apsvērt zemākus uzcenojumus.