"Viennozīmīgi situācija paliek sliktāka. Šī situācija korelējas ar to, kas notiek ekonomikā, - cilvēkiem samazinās ienākumi, un līdz ar to viņi nespēj arī samaksāt kredītus. Turklāt nu jau problēmas rodas ne tikai ar kredītu atmaksu, bet ir arī grūtības samaksāt komunālos maksājumus," teica Gorenko un lēsa, ka rudenī situācija būs vēl smagāka, jo nāks klāt maksājumi par siltumu, bērni būs jālaiž skolā.
"Bankām būtu arī par to jādomā un jāpiedāvā normāli problēmu risinājumi. Nevis tādi, kādi tiek piedāvāti patlaban, proti, jauni kredīti, lai būtu iespējams segt kādas saistības, bet kas principā palielina tikai parādu jūgu. Vismaz uz diviem trim gadiem cilvēkiem jādod reāla atelpa, jo pašlaik daudzi paliek bez darba un bez ienākumiem. Tagad bankas mēģina privātpersonas maksimāli izspiest kā citronus, jo ar juridiskām personām to tik viegli neizdodas," sacīja Gorenko.
Viņš arī pastāstīja, ka lielākā daļa cilvēku joprojām domā - ja viņi tagad atdos bankām savu dzīvokli, kas ieķīlāts, ar to arī problēmas beigsies, taču tās nebeigsies. Turklāt arvien vairāk banku savas piedziņas vērš arī pret kredīta galvotājiem, kas bieži vien ir arī tās pašas ģimenes locekļi. "Tajā laikā, kad cilvēki gāja uz banku pēc šī kredīta, viņiem tika teikts, ka tā ir parasta bankas procedūra ņemt galvotājus. Neviens jau nemēģināja izskaidrot, ka gadījumā, ja kredīta ņēmējs nespēj kārtot savas saistības, notiks vēršanās pret galvotājiem," klāstīja Gorenko.
Apvienības vadītājs uzsvēra - cilvēki, ņemot kredītu, saprata, ka tas būs jāatdod, un līdz šim arī maksājumus veica, taču tagad to nespēj, jo ekonomiskās situācijas attīstība ir novedusi pie "force majore" ('nepārvarama vara') apstākļiem, kurus gan juridiski nevar pierādīt.
"Ekonomiskā krīze ir "force majore" apstāklis, jo galu galā bija pavisam citi apstākļi, ar ko rēķinājās, ņemot šos kredītus. Cilvēki taču nezināja, ka zaudēs darbu vai būtiski tiks samazināta viņu alga, lai arī ir atbilstoša kvalifikācija. Tātad tas ir valsts varas izdots rīkojums, kuru kredītņēmējs nevarēja paredzēt, kā arī nevar ietekmēt, tātad tā ir 'nepārvarama vara'. Taču Latvijā nav nevienas iestādes, kura varētu paziņot, ka ir iestājusies 'nepārvarama vara'," pauda Gorenko, norādot, ka līdz ar to nav arī juridiska instrumenta, ar kuru aizstāvēt likumiskās tiesības.
Viņš pavēstīja, lai kredītņēmēju problēmu atrisinātu, ievērojot visu triju pušu - valsts, bankas un aizņēmēja - atbildību, jāmaina likumi.
Gorenko atgādināja, ka savulaik apvienība jau bija sagatavojusi izmaiņas likumos, kas paredzēja, ka cilvēks var ātri iziet maksātnespējas procesu un, atdodot visu savu īpašumu, atgriezties normālā dzīvē. "Lai nav tā, ka tagad atdodot visu un vēl visu mūžu jāatdod kredīta starpība, ko nav izdevies nosegt no īpašumu pārdošanas. Bankām arī taču jāuzņemas kaut kāda atbildība. Saeimā gan mūsu priekšlikumi neizgāja cauri, jo ir vienkārši ļoti spēcīgs banku lobijs. Bet jāatceras, ka patlaban aptuveni 200 000 Latvijas iedzīvotāju ir uz izdzīvošanas robežas, tie ir aptuveni 50 000 ģimeņu kopā ar visiem galvotājiem. 200 000 cilvēku, tie ir praktiski 10% no iedzīvotājiem. Tas ir ļoti liels skaitlis. Bankas nav ieinteresētas ātrā cilvēku maksātnespējā, jo nevēlas zaudēt naudiņu. Taču ilgtermiņā šie zaudējumi nebūs tik lieli - bankām piederēs aktīvi, kas ar laiku kļūs dārgāki, tādējādi samazinot risku," stāstīja apvienības pārstāvis.
Viņš norādīja, ka tika gan panākts, ka Saeima izskata grozījumus likumā, kas paredz, ka tiek samazināti ikmēneša maksājumi maksātnespējas administratoram no 540 latiem līdz 180 latiem mēnesī, kā arī tiek samazināta pirmā iemaksa, lai tiesa pieņemtu pieteikumu par privātpersonu maksātnespēju, no 900 līdz 540 latiem.
"Tik lielas summas, kas tagad noteiktas likumā, ir vienkārši klaja ņirgāšanās. Šīs jaunās summas ļautu šo maksātnespējas likumu izmantot salīdzinoši daudz plašākam cilvēku skaitam, nekā to var atļauties patlaban. Šie grozījumi, kas samazina maksājumus, nemaina likumu pēc būtības, Saeimā izgājuši cauri diviem lasījumiem. Tagad gaidām trešo lasījumu, jau trešo nedēļu zvanām uz Saeimu un jautājam, kad tad tiks izskatītas šīs izmaiņas, atbildes nav. Visu laiku tiek izskatīti citi jautājumi un šim laiks neatrodas, tie netiek iekļauti Saeimas darba kārtībā," klāstīja Gorenko.
Viņš sacīja, ka apvienība izstrādās jaunus priekšlikumus likumu grozījumiem un mēģinās tos iesniegt Saeimā vai nu ar Saeimas deputātu starpniecību, vai arī vāks parakstus.