Vai Saeimas balsojums par KNAB vadītāja atbrīvošanu nenozīmē, ka svētdien Tautas partija ir pārkāpusi šo līniju?Nedomāju, ka vakardienas balsojums bija kļūda. Tas no koalīcijas puses bija viennozīmīgs. Ir sāpīgi klausīties un lasīt par to balsošanas mašīnu Saeimā. Saeima ir kļuvusi par lēmumu pieņemšanas centru. Visu smagumu tagad ir uzņēmušās komisijas. Svētdien viss Saeimas sēdē tika noargumentēts atšķirībā no tās situācijas, kas bija rudenī, kad komisija nepierādīja to, kas it kā jau bija zināms. Toreiz nebija argumentu. Tagad tie bija. Balsojumā koalīcija bija vienota. Lagzdiņa [Jāņa] un Ābiķa [Dzintara] atreferējumi liecina, ka bija cilvēciņi, kas pie viņiem griezās ar priekšlikumiem palīdzēt noraut kvorumu, aizejot, piemēram, uz veikalu.Kuri tie bija?Viņi man stāstīja par Pabriku [Arti], Štokenbergu [Aigaru] un atsevišķu Jaunā laika cilvēku iespaidošanas mēģinājumiem, atrodot vājos punktus Tautas partijā, tēvzemiešu rindās, zaļajos zemniekos Guntis Eniņš tika lenkts. Visi viņi apliecināja, ka šis nav tas gadījums, jo šoreiz bija argumenti un iemesli Loskutova atbrīvošanai. Mēs nevarētu pēc tam vērsties ne pret vienu iestādes vadītāju, vai ministru ar kritiku, ja pēc šiem pārkāpumiem KNAB vadītāju atstātu. Īstenībā tikai tagad viss sāksies — tagad koalīcijai būs jāpierāda, ka KNAB netiks likvidēts.Kā jūs to pierādīsiet?Tikai ar darbiem. Ar to, kā tiks izvēlēts KNAB vadītājs — viennozīmīgi tam ir jānotiek konkursa kārtībā. Mazliet uztrauc tas, uz ko opozīcija spiež vairāk, nekā Tieslietu ministrija, ka tagad būtu jāpieņem likums. Tad mēs iestrēgsim ar jauno KNAB vadītāju līdz nākamajam pavasarim. Šobrīd nav obligāti tas jādara konkursa kārtībā, taču, manuprāt, premjeram Ivaram Godmanim ir jāgatavo konkursa noteikumi, jāizstrādā kritēriji un šim procesam ir jāsākas tuvākajā laikā. KNAB netiek likvidēts. Tur ir spēcīgi cilvēki vietnieku līmenī. Ir jānovērš visas kļūdas, kas ir pašiem bijušas, un pēc tam konkursa kārtībā ir jāizvēlas neatkarīgs, ar partijām nesaistīts cilvēks, kas var vadīt KNAB. Vēlams — kā izrādās, ar zināšanām vadībā un būtu labi, ja būtu juridiskā izglītība.Kāpēc jūs svētdien visu dienu pavadījāt Saeimas galvenajā ēkā, izvairoties no sastapšanās ar piketētājiem?Tas ir apmēram tāpat, kā, ja pavaicā, kāpēc tu nebrauc ar amerikāņu kalniņu (atrakcija asu izjūtu cienītājiem). Ja man jāpierāda, ka es visu varu, tad es varu nobraukt ne tikai ar amerikāņu kalniņu. Vēlēšanās tajā sēsties, protams, nav. Kas attiecas uz publiku, kas pie Saeimas bija rudenī, tad tas bija ļoti nopietni. Svētdien te bija divu partiju — Pilsoniskās savienības un Jaunā laika — atbalstītāji, un viņi bija diezgan agresīvi.Bija arī ar partijām nesaistīti cilvēki.Nedomāju, ka te kāds kaut ko iegūtu un viņiem paliktu vieglāk, mani izlamājot, bet varbūt arī tas ir kaut kāds prieks.Ko ieguva Aigars Kalvītis, iebēgot Saeimā par durvīm, kas tiek atvērtas tikai īpašos gadījumos?To prasiet Aigaram Kalvītim.Vai jūs viņa vietā būtu tā darījis?Es neesmu viņa vietā.Vai jūs piekristu būt viņa vietā un rudenī kongresā kandidēt par partijas priekšsēdētāju?Man nekad nav bijusi vēlme tiekties pēc amatiem. Man svarīgi ir, lai būtu darba rezultāti un, lai kādam būtu no tā labums. Ja tas būtu nepieciešams, protams, ka varētu.Kas vēl varētu?Tas nav tik vienkārši, ja runā par partiju kopumā. Šīs vasaras nogali, partija veltīs iekšējās struktūras sakārtošanai. Ir pagājuši daudzi gadi un kopš dibināšanas tā nav mainīta. Ir jāanalizē kļūdas, ir jāpārtaisa struktūra, jāiet līdzi laikam. Tad jānoformulē uzdevumi un pēc tam mēs varam domāt par personālijām. Nav pārāk nopietni tagad teikt — Aigars Kalvītis, vai Mareks Segliņš, vai…… vai Andris Šķēle. Vai viņš varētu atkal vadīt partiju? TP dibinātāja dzīvesbiedre Kristiāna Lībane – Šķēle gan nesen sacīja, ka partija jāvada cilvēkam, kas ir vai nu Saeimā, vai valdībā.Šķēle noteikti nepiekristu, viņš ir citos darbos, lai gan man šķiet, ka tas nemaz nebūtu slikts variants. Mēs jau zināmā mērā viņu legalizējām, iesaistot valdes darbā kā bijušo priekšsēdētāju. No tā ieguva partija. Nevienam par labu nenāktu Šķēles atrašanās aiz kaut kādiem noslēpumainiem plīvuriem. Taču es atceros vienu Tautas partijas frakcijas un valdes kopsēdi, kad Aigars Kalvītis bija kļuvis par premjeru. TP biedri mēģināja veidot no Kalvīša Šķēli. Pieņemu, ka daudziem gribas, lai Kučinskis būtu Kalvītis, taču ir jāsaprot, ka tas cilvēks tad ir aktieris, ja viņš spēj dublēt kādu citu cilvēku. Mēs esam katrs, kas mēs esam ar saviem plusiem un mīnusiem, un nebūs normāli, ja mēs pārveidosimies. Ja izveido struktūru un nosaka mērķi, tad katram var atrast atbilstošo vietu. Nezinu, vai esmu labākais frakcijas vadītājs, bet šis ir mans darbs un tas man ir jādara no sirds. Ja man tas nepatiktu, tad man tas arī nesanāktu. Tautas partija tomēr šobrīd piedzīvo ne tos labākos laikus.Neizdodas mums pēdējos gados diktēt savu dienaskārtību. Mēs nositāmies ar loskutoviem, ar naudas atmazgāšanas likumiem, ar šādām lietām. Tas ir vienkāršāk priekš diskusijas. Jaunajam laikam ir tikai šī te viena diskusiju tēma un par citām viņi nav kompetenti. Mums būtu dienaskārtība, ko uzlikt. Ar reformu [pašvaldību] mēs ejam uz priekšu, Nacionālā attīstība plāna mehānismi ir salikti, lai gan ar izpildi ir kritiska situācija. Saeimā ir pieņemts perspektīvs attīstības plānošanas sistēmas likums, kur ir noteikta nepieciešamība, lai būtu valsts un pašvaldību attīstības stratēģija, bet tas nevienu neinteresē. Latvijai kā mazai valstij ir ļoti daudz iespējas, ja mēs savu enerģiju neizšķiestu haotiski bez sistēmiskas pieejas.Vai, jūsuprāt, Tautas partijas dienas kārtību nenosaka Aigars Kalvītis un Gundars Bērziņš? Viņi aktivizēja KNAB darbības izvērtēšanu, nevis Nacionālā plāna īstenošanu.Mums valde un frakcija diemžēl tagad ir mazliet atrautas viena no otras. Rudenī frakcija savus zobiņus parādīja, bet atsevišķi mūsu biedri, ja runājam par Ābiķi un Lagzdiņu, gribēja ar vēl kaut ko karot. Kaut kas mums ir jāsakārto. Mums ir jauni un perspektīvi cilvēki reģionos. Lielā partijā, manuprāt, ir vajadzīgs kāds, kas apzinātu savus potenciālos augošos cilvēkus, lai nav tā, ka pēkšņi pagadās vakuums un nejauši cilvēki nokļūst ļoti svarīgās vietās.Vai aizsardzības ministrs Vinets Veldre arī ir šāds gadījums?Negribētos viņu priekšlaicīgi vērtēt, jo viņš partijā ienāca vēlāk. TP ir nemanāmie partijas veterāni kā Vineta Muižniece, Mareks Segliņš, arī Jānis Lagzdiņš. Sevi arī uzskatu par veterānu, man ir biedra karte ar 9.numuru. Taču uz jaunajām zvaigznēm mēs ļoti piesardzīgi skatāmies. Viņiem ir sevi jāpierāda.Vai ārlietu ministrs Māris Riekstiņš, kas minēts kā viens no priekšsēža kandidātiem, arī pieder pie jaunajām zvaigznēm?… tajā skaitā Māris Riekstiņš. Artis Pabriks jau arī bija vienkārši kolosāls cilvēks. Tāda zvaigzne! Taču cilvēku pārbauda grūtībās.Nesen presē bija aprakstīta Aigara Kalvīša un Gundara Bērziņa viesošanās Blomes pagastā un no šī raksta radās iespaids, ka viņu attieksme pret zemniekiem ir bijusi augstprātīga un nievājoša. Jūsu vēlētāju liela daļa dzīvo laukos un jūs esat uzņēmušies atbildību par reģionālo attīstību. Kā jūs skaidrotu šo izturēšanos?Es ceru, ka tas ir pārpratums. Kad mēs ar Kalvīti to pārrunājām, viņš šorīt [pirmdien] sāka meklēt to avīzi, jo pagaidām neliekas, ka tādas ir viņu domas. Mūsu frakcijā šī tēma bija izrunāta. Ne visa skaudrā patiesība arī tā būtu jāpasniedz. Nevienam no tā nepaliek vieglāk, ja, piemēram, man visu laiku teiktu, ka man ir līks deguns un es pie tā esmu vainīgs. No tā jau ne es iegūtu, ne arī tas, kurš to saka. Kas attiecas uz zemniecības tēmu, tad — ja zaļie zemnieki būtu cīnījušies par zemniekiem tāpat kā par pagastu priekšsēdētāju krēsliem, tad noteikti šāda situācija nebūtu. Mēs partijā meklējām, bet neatradām lauksaimniecībā nodefinētas prioritātes. Cukuru esam pazaudējuši, un mums jājūtas līdzatbildīgiem, jo kaut kādā ziņā to varēja ietekmēt. Tagad veikalā pārdevējai jāprasa, vai tas cukurs ievārījumam der, vai neder. Prioritātēm ir jābūt nodefinētam. Eiropas struktūrfondu sadale prasās pēc zināmas revīzijas. Diemžēl tur arī jāveic nepopulāri soļi. Tas ir ļoti smags darbs. Šī ir zemnieku atbildība un neizskatās, ka tuvākajos divos gados tiks mainītas atbildības sfēras. Tāpēc varbūt mēs arī no tās kritikas esam atturējušies.Vai jūs centīsieties panākt, lai nākamajās Saeimas vēlēšanās startētu kā premjera partija?Nedomāju, ka šobrīd premjera amats ir tas pats galvenais, jo tad atkal notiktu zvaigžņu meklējumi iekšpusē. Man katrā ziņā Ivars Godmanis ļoti fascinē. Viņa attieksmi pret darbu vienmēr minu citiem kā paraugu, ko katrs varētu pamācīties. Tā ir jāstrādā un tā arī jatiranizē ierēdņi, kas ir ap viņu. Nav nepieciešams jauns premjers, kamēr nav ne kļūdu, ne strīdu.Ko tad jūs parādīsiet vēlētājiem, lai pārliecinātu viņus vēlreiz par balsot par Tautas partiju?Saeima zināmā mērā ir kļuvusi par politikas veidošanas centru. Mums ir ļoti spēcīgi komisiju vadītāji — Vineta Muižniece, Aija Barča, Oskars Spurdziņš, Kārlis Leiškalns, Juris Dalbiņš, kurš gan jau Aizsardzības komisijā tiks galā arī ar naudas atmazgāšanas novēršanas likumu. Tā bija mūsu kļūda, ka uz nedēļu neapturējām šā likuma pieņemšanu. Tāda prakse ir. Zemnieki to bieži lieto. Es varu nosaukt perspektīvus cilvēkus pašvaldībās. Madonas mēram Andrejam Ceļapīteram pārmetu, ka viņam vajadzētu padomāt par iešanu lielajā politikā, nevis visu savu sirdi atdot pašvaldībai. Es priecājos par Cēsu mēru Gintu Šķenderu, kas ir valdē, par Nikolaju Stepanovu no Gulbenes.
Kā jūs motivētu Madonā ietekmīgo Andreju Ceļapīteru nākt lielajā politikā, ja Vents Armands Krauklis kā Valkas mērs bija visā Latvijā pazīstams, bet tagad daudzi nemaz nezina, ko viņš dara un, ka viņš ir Saeimas deputāts?
Viņš varētu arī vadīt Tautsaimniecības komisiju, ja tas būtu nepieciešams. Viņam ir brīnišķīgas oratora spējas, kas man nav. Ir tā viena problēmiņa, ka tev ir jābūt par kaut ko atbildīgam un Saeimā visiem nodrošināt atbildību ir grūti. Kā, piemēram, Imants Valers aug un var patstāvīgi atbildēt par visiem juridiskajiem jautājumiem, lai gan viņam tā sirds vairāk pie pašvaldības ir pieaugusi. Māri Ārbergu ievēlējām par frakcijas vadītāja vietnieku. Cilvēks var izaugt tikai kaut kādos jaunos apstākļos, nevis paliekot vienā vietā.
Svētdien piketā pie Saeimas uz viena plakāta bija rakstīts, ka šī diena ir Tautas partijas beigu sākums. Vai jums pašiem nav tāda sajūta?
Domāju, ka šis cilvēks [KNAB bijušais vadītājs Aleksejs Loskutovs] ir nepelnīti augstu pacelts un viņam nav nekāda sakara ne ar sākumu, ne ar beigām. Ļoti svarīgi būs tas, kāds būs jaunais KNAB vadītājs.
Nav runa tikai par KNAB. Ir Aigara Kalvīša nevērīgā attieksme pret sabiedrību, Gundara Bērziņa intervijas. Sabiedrībai jau jūs nerādāt ne Andreju Ceļapīteru, ne Māri Ārbergu.
Mums kā lielā partijā ir viens spārns un otrs spārns. Nav gluži normāla situācija, ja Gundara Bērziņa privātais viedoklis tiek automātiski uzskatīts par Tautas partijas viedokli. Un ir otrs spārns, kur ierakstīts Lagzdiņš un Ābiķis. Es cīnīšos līdz pēdējam, lai viņi būtu kopā ar mums. Taču tas arī priekš viņiem nav normāli, ja viņus uzrunā opozicionāri kā mūsu vājos punktus. Viņiem ir jāaizdomājas, kāpēc viņus uzrunā. Viens jau neesi karotājs. Tad ir jābūt Vairai Vīķei – Freibergai, kas varbūt varētu. Re, kā Aigars Štokenbergs mokās viens pats. Kaut ko izdarīt var tikai komandā. Taču cāļus skaita rudenī. Ir skaidrs, ka mums ir jāmaina savas struktūras, jānosaka savi uzstādījumi un jāpārņem dienas kārtība. Taču to nekad nevarēs izdarīt, ja tu sitīsies ar savām kļūdām, kuras ik pa brīdim uztaisi par maizi Jaunajam laikam.