Kur meklēt burvju nūjiņu Latvijas valsts iestāžu labai sadarbībai?

Ir milzīgs vilinājums izvilkt tādu burvju nūjiņu un pateikt – darīsim tā un viss valsts iestāžu darbs ritēs gludi kā pa diedziņu. Bet vispirms jau ir jāuzdod jautājums – vai un kur ir problēmas?Daudzi ir piedalījušies valsts iestāžu organizētās darba grupu sanāksmēs, vai tas būtu par kāda projekta realizāciju, vai kādas citas iniciatīvas virzīšanu. Un bieži nākas klausīties garas, tukšas prezentācijas un uzrunas, kamēr pārējie sanāksmes dalībnieki tukšiem skatiem veras galda virsmās, lasa telefonos e – pastus vai saspringuši rāda gudras sejas.Pat ja tiek kulti vistukšākie salmi, neviens nepārtrauc runātāju, aicinot sagatavoties labāk un izbeigt tērēt visu klātesošo laiku. FMS arhīvā  ir līgumi ar valsts iestādēm, kurus ir vīzējuši 10 un vairāk darbinieki, pirms iestādes vadītājs to ir parakstījis. Pārāk bieži dažādas ļoti labas idejas tiek noraktas likumdošanas džungļos un iestāžu savstarpējās sarakstes futbolā. Mūsu valsts pārvaldes darbiniekiem ir jāiemācās uzrakstīt cilvēciska e-pasta vēstule, tā vietā, lai nedēļām apmainītos ar oficiālām vēstulēm. Jāiemācās domāt, izvērtēt izvirzīto ideju kvalitāti un konstruktīvi sadarboties. Paradoksāli - mēs esam neliela valsts, no Rīgas centra līdz lidostai vai mežam ceļā ir jāpavada tikai 10 minūtes. Valsts augstākās amatpersonas un biznesa līderi ir sasniedzami dažu dienu laikā, tajā pašā laikā jebkādas izmaiņas un progress tiek sasniegts mokoši lēni un pārmērīgi birokrātiski. Esam darba grupu sasaukšanas virtuozi. Mūsu starpā ir totāli zems savstarpējās uzticēšanās līmenis, iesakņojusies vēlme cilvēkus apkarināt ar birkām – tas ir marsietis un tas tur ir oranžais, bet tas sarkanais, tāpēc mēs savā starpā nesarunāsimies un idejas noraksim tikai piezīmēto krāsu dēļ.  Pārāk daudzas ministrijas un valsts iestādes funkcionē kā mazas karaļvalstis, kur vadītāji izsit un apgūst budžetus, bet darbinieki baidās uzņemties jebkādu atbildību, tā vietā organizējot komisijas, darba grupas un bezgalīgi garas savstarpējās sarakstes. Tādēļ vienas burvju nūjiņas nav un nebūs. Mums kopīgi ir jāatzīst, ka nepieciešama ļoti radikāla kultūras maiņa Latvijas valsts pārvaldē. Ir jāpanāk, lai mūsu valsts pārvaldes darbinieki kļūtu spējīgi sadarboties un sarunāties, uzņemties atbildību un uzticēties viens otram, savā darbā koncentrētos uz saprotamu  un konkrētu  rezultātu sasniegšanu, darba kultūrā nozīmīgu lomu spēlētu iekšēja nepieciešamība mainīties, attīstīties un progresēt, jo nekas cilvēkus tā nemotivē darbam kā progress katru dienu. Un tad  mēs redzēsim vairāk cilvēkus valsts pārvaldē, kuri nāks uz darbu ar prieku un mirdzošām acīm.Manis uzskaitītās problēmas ir risināmas, kultūru var mainīt, birokrātiju var izskaust un menedžmenta kvalitāti var uzlabot. Mums ir  spējīgi uzņēmēji, zinātnieki un vienkārši čakli un neatlaidīgi ikdienas darba darītāji. Valsts pārvaldei jāsāk sistemātiski nodarboties ar laba, izglītota un moderna menedžmenta ieviešanu. Tas sevī ietver gan vadītāju sistemātisku  izglītošanu,  attīstīšanu un novērtēšanu, gan arī  pašu iestāžu darba novērtējumu un salīdzinājumu un labākās prakses izcelšanu. Jo parasti jau visu toni nosaka vadītājs, bet visu līmeņu darbinieki ir ļoti  jūtīgi pret sava darba novērtējumu. Ir jācīnās ar „karaļvalstīm”, gan koncentrējot valsts pārvaldes atbalsta funkciju veikšanu vienotos pakalpojumu centros, gan arī sistemātiski un objektīvi vērtējot vadītāju atbilstību un nepieciešamības gadījumā tos attīstot vai mainot. Un nobeidzot: jāievieš daži, pavisam vienkārši noteikumi. Valsts pārvaldes sanāksmēs ieviest noteikumu, ka prezentācijas, runas  ilgums nepārsniedz 10 minūtes. Rakstīt īsus un kodolīgus dokumentus, visus atbalstošos materiālus publicēt internetā, bet visiem atbildīgajiem valsts pārvaldes darbiniekiem kā minimums pārvaldīt  angļu un krievu valodas.