Diemžēl paliek neomulīgi ikreiz noskatoties kādu analītisko vai diskusiju tipa TV raidījumu, kurā „lielie” valsts vīri savu tautu uzskata par muļķiem, nerēķinoties ar iedzīvotāju interesēm, līdz ar to tiek apdraudēta "vienkāršā" labklājība.
Vai labklājība ir tik daudz, cik tu esi nopelnījis? Normāli - labklājības līmenis atkarīgs no tā, kā, cik godīgi un ar kādu pašatdevi mēs strādājam.
Kādēļ labklājības jautājumi nav prioritāte nr. 1? Tas nav noticis ne treknajos gados, ne dižķibeles apstākļos, bet nevar jau vērtēt visu negatīvi, jo visiem bija iestrādes un centieni. Par to, ka šīs idejas netiek virzītas un apstiprinātas tālāk, jāuzņemas atbildība visam Ministru kabinetam kopumā, jo viens nav cīnītājs.
Krīze, kas valda pie mums, pamazām pāriet uz bērnu, māmiņu, ģimeņu, invalīdu un pensionāru rēķina, un nesaprotama lieta, ka tieši šīs cilvēku grupas tiek apdraudētas. Kur paliek vienlīdzība?
Visi mēs esam tik ļoti sašķelti un naidīgi viens pret otru - kamēr tas nebeigsies, tikmēr arī krīze nebeigsies. Pagaidām pie mums valda princips, ka "visi ir vienlīdzīgi, tikai citi ir vienlīdzīgāki par citiem".
Laiks nospraust kopīgu mērķi, uz kuru mēs virzāmies, lai spētu kopīgi kaldināt uzvaras, līdzīgi kā to paveica mūsu hokeja izlase, par ko es tiešām esmu lepna, un ļoti ceru, ka arī mūsu Ministru kabineta komanda sāks spēlēt komandas spēli, nevis joprojām būs individuālisti.