Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā -2 °C
Daļēji saulains
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Laila Pakalniņa: Kalni un gultas

Atkal jau. Jo par ko gan citu, ja ne par to, ka Igaunijā ir labāk nekā Latvijā, mums jādomā, dzirdot, ka vakar svinēta Munameģa skatu torņa 70.dzimšanas diena. Precīzāk,— uzzinot par svinībām Igaunijā, latvietis nevar nedomāt par graustu Gaiziņkalna virsotnē, kas atbraucējus jau gadiem baida ar uzrakstu "Bīstami dzīvībai".

Mūsu skaudības vērts, protams, nav Munameģa skatu torņa vecums. Patiesībā tornis, kura svinīgā atklāšana 1939.gada jūlijā tā arī nenotika (situācija Eiropā neraisīja igauņos vēlmi svinēt), te ir vismaz piektais. Pirmais (1812) nojaukts, jo esot bijis tik augsts, ka maldinājis kuģus jūrā. Zīmīgs ir trešais tornis (1870). To ar gudru ziņu uzcēlis vietējais krodzinieks. Torņa dēļ cilvēki sākuši apmeklēt Munameģi — alus un degvīna tirgošana plaukusi. Tādējādi var sacīt, ka ideja — tornim jābūt tāpēc, lai cilvēki brauktu uz Munameģi,— ir divreiz vecāka par pašreizējo torni. Bet ainavas pieejamība no valsts augstākā reljefa punkta ir tas, kādēļ igauņi ir apskaužami. Turklāt pieejamība ikvienam — tos, kas negrib vai nespēj tornī kāpt, augšā uzvizina lifts.

Kamēr padomju laikos celto Gaiziņkalna torni no jebkādas renovācijas vai pat nostiprināšanas sargāja Latvijas augstākās virsotnes privātīpašuma svētums un problēmas, bet Latvijas valsts budžeta miljoni plūda tā saucamā sakrālā tūrisma atbalstam jeb baznīcām, igauņi rakstīja projektus un atjaunoja Munameģa torni, celiņus, cēla liftu, aprīkoja torni ar ārējo apgaismojumu utt. par ES Phare programmas, Uzņēmējdarbības atbalsta centra, Apkārtējās vides investīciju centra, valsts un pagasta budžeta līdzekļiem, kā arī privātpersonu ziedojumiem.

Taču mums ir iespēja par šo atšķirību nevainot sevi, t.i., mūslaiku latviešus. Atliek vien noticēt, ka problēma ir šausmīgi sena. Lūk, Kalevipoegs esot bijis piekusis un nolēmis atgulties, bet pagalvis izrādījies pārāk lēzens. Tāpēc viņš pievilcis zemi ar rokām no abām pusēm — tā tapis Munameģis. Izskatās, ka ar Kalevipoega galvas pie-skārienu šai vietai ticis līdzēts, radot ne vien kalnu, bet veicinot iedzīvotāju smadzeņu aktivitāti līdz pat mūsdienām.

Bet kur gulēja Lāčplēsis? Ne jau nu Gaiziņā. Lāčplēša gultas vietu — Daugavā pie Lielvārdes salas — applūdināja, uzbūvējot Ķeguma HES. Tagad gultiņa (akmens, 80 tonnu) un sedziņa (akmens, 22 tonnas) atrodas pie Pumpura muzeja Lielvārdē. Teika vēsta — Lāčplēsis tur naktīs atpūšoties. Bet Gaiziņam no tā labāk nekļūst. Tas joprojām ir 7,5 metrus zemāks par Munameģi. Turklāt ar graustu un mobilo sakaru torni virsotnē.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas