Viņš atzīmēja, ka pirmā iespēja rīkoties šajā virzienā ir nepasliktināt šā gada budžeta fiskālos rādītājus un neveikt jaunus tēriņus gada beigās. "Ir piemērots brīdis, lai valsts budžetā veidotu uzkrājumus laikam, kad izaugsme kļūs lēnāka," sacīja Grāvītis. Latvijas Bankas preses sekretārs arī norādīja, ka šobrīd Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) temps kļūst arvien atkarīgāks no iekšzemes patēriņa, bet eksporta devums ekonomikas pieaugumā mazinās, jo ārējos tirgos arvien grūtāk konkurēt ar zemāku cenu.
"Blakus inflācijas samazināšanai ilgtermiņā jākoncentrējas uz ekonomikas konkurētspējas nodrošināšanu. Risinājums nav ne viegls, ne ātri sasniedzams," atzina Grāvītis, norādot, ka tautsaimniecībā ik gadu palielināms augstas pievienotās vērtības preču ražotāju, eksportētāju skaits. Pēc Grāvīša teiktā, būtisks darba ražīguma kāpums un produktu ar augstu pievienoto vērtību ražošana ir vienīgais, kā Latvijas ekonomika var nodrošināt arī turpmāku attīstību.