Latvijas jaunie zinātnieki Eiropā šoreiz zaudē

Jaunie zinātņu doktori visā Eiropā turpinās izstrādāt inovatīvās, pat revolucionārās idejas dabas, sociālajās, humanitārajās un eksaktajās zinātnēs. Kopējais stipendiju apjoms ir 580 miljonu, un viena stipendija var būt pat līdz diviem miljoniem eiro uz pieciem gadiem.Mūsējiem Starta stipendiju saņemt līdz šim vēl nav izdevies."Latvijā diemžēl nav tādu ekonomisko apstākļu, lai jaunie zinātnieki sasniegtu tik augstu līmeni, kāds nepieciešams, lai pretendētu uz EPI Starta stipendiju," uzskata ES Zinātnes ietvarprogrammas koordinators Latvijā Arnolds Ūbelis. "Konkurence ir milzīga. Katru gadu kāds mūsējais iesniedz savu projektu, bet līdz šim panākumu nav bijis. Tas atspoguļo arī Latvijas zinātnes konkurētspēju Eiropas Savienībā. Ar tiem 0,5%, kas budžetā atvēlēti zinātnei, tā tas būs arī turpmāk."Ne tikai valsts budžets ir atbalsts zinātnes attīstībai. Arvien nozīmīgāks atbalsts ir dažādi ES fondi. Piemēram, Eiropas Komisijas Zinātnes ietvarprogrammas līdzekļus laikā no 1999. līdz pat 2013. gadam saņēmuši 553 projekti - atbalstīta apmēram ceturtā daļa pieteikumu. Šī ir viena no pašām dāsnākajām ES programmām, zinātniekiem piedāvājot iesniegt projektus, lai konkurētu uz savu daļu no 57 miljardiem eiro. Piemēram, Latvijai laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam 183 līgumiem piešķirti 15,46 miljoni eiro. Protams, ne visiem veicas, jārēķinās, ka projekts tiks noraidīts, jātiek galā ar ES tradicionāli birokrātisko dokumentāciju, naudas piešķiršana jāpagaida. Tomēr tā ir iespēja.Pavisam nesen valdībā apstiprināti noteikumi, kā izmantot zinātnes infrastruktūras pilnveidošanai paredzētos Eiropas Reģionālās attīstības fonda 56,3 miljonus latu, kurus saņems deviņi lielie valsts pētniecības centri, kuros apvienosies vairāki attiecīgajās nozarēs strādājošie zinātniskie institūti. No šī paša fonda otrajā kārtā paredzēta nauda arī pašu zinātnieku finansiālajam atbalstam.