Jau šogad grozītajā valsts budžetā Latvijas radio un televīzijai no nodokļu maksātāju naudas papildus tika piešķirt 4 542 552 latu parādu segšanai, kas radušies neefektīvas saimniekošanas rezultātā. Vēl vairāk liekulīgi pret pārējo sabiedrību izskatās Saeimas vēlme nākamgad budžetā papildus esošajam budžetam piešķirt vēl divus miljonus latu. Neizprotami ir šādas labvēlības motīvi situācijā, kad valstī algas tiek samazinātas skolotājiem, policistiem un mediķiem. Vēl vairāk ir neizprotami, kā izskaidrot šo līdzekļu piešķiršanas lietderību brīdī, kad Saeimā 2.lasījumā tiek izskatīts jaunais Elektronisko mediju likumprojekts un tālākā LTV un LR attīstības stratēģija vēl nav noformulēta, bet LR2 ir nolemts atdot apsaimniekošanā privātuzņēmējiem. Savukārt LTV7 darbojas pēc izteiktiem komerctelevīzijas principiem. Vienīgais skaidrojums varētu būt vēlme priekšvēlēšanu gaisotnē iegūt labvēlības statusu valsts finansētajos medijos.LRA uzskata, ka šādi papildus dotējot LR un LTV, netiek nodrošināts skaidrojums sabiedrībai, kādiem nolūkiem tiek tērēta nodokļu maksātāju nauda, kā arī tiek kropļots mediju tirgus Latvijā un veicināta nevienlīdzīga konkurence, jo LR un LTV ir arī reklāmas tirgus dalībnieki. Latvijā strādājošie komercmediji šādi būs spiesti samazināt Latvijā veidotās produkcijas īpatsvaru un tādejādi tiek apdraudēta pašmāju industrijas pastāvēšana kopumā. Jau šobrīd Latvijā ir būtiski palielinājies retranslēto programmu īpatsvars, bet šāda nepārdomāta naudas līdzekļu iepludināšana tirgū pašmāju industriju varētu sagraut pavisam.LRA apsver iespēju vērsties Konkurences padomē, lai meklētu risinājumus vienlīdzīgas konkurences nodrošināšanai, kā arī aicināt Saeimu un sabiedrību izvēlēties starp valsts dotētu TV un radio, kas nedarbojas reklāmas tirgū, vai arī nodrošināt tādas normas jaunajā elektronisko mediju likumā, kas nodrošinātu vienlīdzīgu konkurenci starp visiem tirgus dalībniekiem.
Latvijas Raidorganizāciju asociācija: apsveram iespēju vērsties Konkurences padomē
Saeimā iesniegtais budžeta projekts elektronisko mediju industrijas pārstāvju vidū ir radījis neizpratni par budžeta veidošanas principiem Latvijā un Saeimas attieksmi pret uzņēmējdarbību un elektronisko mediju industrijas iespējamo tālāko attīstību Latvijā kopumā. Laikā, kad Latvijas valdība aicina sabiedrību «savilkt jostas» un optimizēt izdevumus, ko lielākā daļa sabiedrības arī dara, neizprotama ir valdības un Saeimas īpašā attieksme pret Latvijas televīziju un radio.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.