Latvijas un Polijas prezidenti tikšanās laikā Rīgā pārrunā abu valstu sadarbību enerģētikas projektos

Tie kas iestājas par lata palikšanu un apsveic Poliju, ka tā neforsē pāreju uz eiro, teikšu tā, nelīdziniet Poliju ar LAtviju, gan teritorijas, iedzīvotāju daudzuma, Polijas atrašanās vietu, gan to ka Polija būdama PSRS laikos, ka socialistiskā valsts ar komunistiem pie varas bija daudz brīvāka nekā LAtvija. Tāds sīkums, tanī laika ja gribēji braukt uz Poliju bija vajadzīga Polijas vīza. Ar to ir daudz pateikts. LAtvijā visa tā nebija. Divās trīs paaudzēs LAtvijā smadzenes un nacionālā apziņa bija izskalota, deformēta. DAudzi, kas vēl dzīvoja, skolojās tanī laika, šodien ir pie teikšanas politiskaja vara , arī starp tiem, kas iestājas par lata saglabāšanu. Vini uzskata, ka tālredzīgāki un gudrāki pat par tā vecajām eiropas valstīm, kas pārgāja uz eiro. Es droši varu teikt, ka šiem lata atbalstītajiem ir pavisam citi slēpti nolūki, kurus viņi paši ir diezvai ir izdomājusi. Vini ir tikai akli audzinātie tās skolas nolūku izpildītāji.

Cera, ka Polijas prezidents, šis saprātīgais vīrs, kas savulaik ir teicis: „Polija nelēks baseinā, kurā nav ūdens. Mēs pievienosimies eirozonai tikai tad, kad tā būs atrisinājusi savas problēmas.” ieteiks to arī mūsu varai, jo runa nav - par vai pret eiro, bet kad.. Nav runa par