Lembergs: Neesmu domājis par Zatlera rīkojuma apstrīdēšanu

Atklāti sakot, man ir vienalga, vai kāds to apstrīdētu," komentēja Lembergs.Kā ziņots, ja Satversmes tiesa (ST) saņems pieteikumu par Valsts prezidenta Valda Zatlera rīkojumu Nr.2, kas paredz rosināt Saeimas atlaišanu un sasaukt tautas nobalsošanu, un tas būs argumentēts, tad tiesa lems par lietas ierosināšanu, piektdien, 3.jūnijā, žurnālistiem sacīja ST priekšsēdētājs Gunārs Kūtris.ST iepriekš aģentūru LETA informēja, ka rīkojumu var apstrīdēt ST, ja tas neatbilst Satversmei vai likumam.Saskaņā ar ST likumu tiesības iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu par citu Saeimas, Ministru kabineta (MK), Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja un Ministru prezidenta aktu, izņemot administratīvos aktus, atbilstību likumam ir ierobežotam personu lokam - Valsts prezidentam, Saeimai, ne mazāk kā 20 Saeimas deputātiem un MK, norādīja ST.Paužot savu viedokli kā Latvijas iedzīvotājs, Kūtris atzīmēja, ka diez vai būtu loģiski prezidentam atsaukt rīkojumu, kur prasīta tautas nobalsošana, taču apliecināja, ka politiskie un juridiskie argumenti var būt diezgan atšķirīgi.Politoloģe Iveta Kažoka savā blogā "politika.lv" raksta, ka Valsts prezidenta rīkojumu Nr.2 nevar atsaukt, jo tas jau ir stājies spēkā. Šo viedokli viņa paudusi pēc žurnāla "Jurista vārds" iniciētās ekspertu aptaujas par Zatlera lēmuma likumību, kas tiks publicēta nākamās otrdienas izdevumā.Kažoka raksta, ka to var atcelt tikai ST, ja, piemēram, 20 Saeimas deputāti iesniedz pieteikumu par rīkojuma atbilstību Satversmei. ST tad drīkst izvērtēt gan rīkojuma pieņemšanas procedūras, gan satura tiesiskumu.Politoloģe gan norāda, ka praksē grūti iedomāties situāciju, kad šāds rīkojums varētu saturiski vai procedūru ziņā neatbilst konstitūcijai, ņemot vērā to, ka Satversme tā izdošanai nenosaka specifiskus pamatus, situāciju aprakstus, laika limitus.Kažoka atzīmē, ka prezidenta rīkojumu nevar atcelt kāda cita institūcija: arī ne pats prezidents - gan tas, kas rīkojumu izdevis, gan tas, kurš ticis ievēlēts vēlāk. Šādai Saeimas atlaišanas ierosinājuma atcelšanai būtu nepieciešams īpašs konstitūcijā atrunāts pilnvarojums, atcelšanas pamats un laika rāmji.Pat tiesībpolitiskā līmenī viņa neredz vajadzību pēc šādas iespējas. Viņas ieskatā, tā būtu klaji destruktīva, ļaujot prezidentam "šantažēt" Saeimu un lieki maldināt sabiedrību ar drīzu referendumu, vienlaicīgi zinot, bet turot noslēpumā datumu, kad jaunu vēlēšanu ierosinājums tiks atcelts. Turklāt svarīgi tas, ka šobrīd Satversme tādu iespēju vispār neparedz.Kažoka norāda, ka Saeima arī pēc Zatlera rīkojuma ir lemtspējīga - līdz referenduma rezultātu pasludināšanai tās darbam nav saturisku vai procedūru ierobežojumu. Tādēļ juridiski arī tās ievēlētais prezidents ir leģitīms, pat ja pēc mēneša šo prezidentu ievēlējusī Saeima tiek atlaista.Kā iepriekš ziņots, pēc Valsts prezidenta rīkojuma paziņošanas Lembergs pauda uzskatu, ka Zatlers šādi rīkojies, jo sapratis, ka "risks atkārtoti netikt pārvēlētam Valsts prezidenta amatā ir pārāk liels". Uz tādām pārdomām Lembergu vedina tas, ka ļoti īsā laikā esot radikāli mainījusies Valsts prezidenta attieksme pret Ventspils mēru."Tā vietā, lai izvēlētos godīgas publiskās politiskās sacensības ceļu, prezidents Zatlers izvēlējās galēju populismu un, protams, neatrada nevienu citu visu nelaimju un neveiksmju cēloni, kā tikai un vienīgi oligarhu Lembergu, vienlaikus līdz ar Lembergu par noziedznieci netieši nosaucot arī Ventspili un tās dinamisko attīstību Latvijas neatkarības gados. Izrādās, pilsēta un tās iedzīvotāji jāsoda par to, ka Ventspils vairs nav izdangāta, ieaugusi usnēs, netīra un piedrazota. Kā izrādās, attīstīties straujāk un būt par prieku pašiem un ciemiņiem no visas pasaules ir ļoti nosodāmi," paziņojumā masu medijiem pauda Lembergs.LETA jau ziņoja, ka, pamatojies uz Satversmes 48.pantu, Valsts prezidents Zatlers 28.maijā rosināja atlaist Saeimu, tā Zatlers paziņoja savā uzrunā tautai Latvijas televīzijā.