Viņš uzskata, ka balsojuma rezultātus par Valsts prezidentu nav grūti izskaidrot un saprast, - Zalters neieguva SC atbalstu, neskatoties uz to, ka bija šīs frakcijas "lielākais lobists un virzītājs uz valdību".
Pašreizējais prezidents sevi parādīja kā neprognozējamu cilvēku, kas darbojas personīgas karjeras interesēs, tāpēc SC bija nolēmuši, ka Zatlera pozīcija ir "dūmu pūšana, lai iegūtu SC balsis pirms vēlēšanām", uzskata Liepnieks. Viņš arī nedomā, ka deputātiem bija stingra vienošanās par to, kas tiks ievēlēts, jo tad prezidents tiktu noskaidrots jau pirmajā vēlēšanu kārtā.
Zatleram patlaban nav īpaši lielas izvēles un būtu jādibina jauna partija, jo nebūtu loģiski pievienoties kādai no partijām, ko viņš pats ir rosinājis atlaist. "Pēc Zatlera paziņojumiem viņam ir jāiet politikā un jākalpo, jāļauj iedzīvotājiem par sevi balsot", sacīja polittehnologs.
Savukārt Bērziņš rada apdomīga cilvēka iespaidu, kas nesāks tagad kaut ko "histēriski mainīt", tomēr kā politiķi viņu vēl neviens īsti nepazīst, norādīja Liepnieks. Bērziņam nav nekādu šķēršļu kļūt populāram arī iedzīvotāju vidū, piebilda polittehnologs.
Liepnieks arī prognozēja, ka esošā koalīcija turpinās strādāt, savukārt to, kas notiks pēc Saimes vēlēšanām, vēl nevar paredzēt. Par vēlēšanu iznākumu Liepnieks gan ir skeptisks: jaunievēlētā Saeima no esošās atšķirsies par 15-20 vietām un cilvēki atkal būs vīlušies, jo tagad viņiem ir dota "nepamatota cerība".
Par Bērziņa ievēlēšanu prezidenta amatā aizklātās vēlēšanās nobalsoja 53 deputāti, bet pret - 44. Par otru augstā amata kandidātu - pašreizējo Valsts prezidentu Zatleru - nobalsoja 41 tautas kalps, bet pret - 56 deputāti.
Pret abiem prezidenta amata kandidātiem bija nobalsots ar trim vēlēšanu zīmēm.
Bērziņš būs ceturtais Valsts prezidents kopš Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas un astotais kopš Latvijas valsts dibināšanas.
Pašreizējā prezidenta Zatlera pilnvaras beigsies šā gada 7.jūlijā.