LU rektors: ir diplomi, kas nekonkurē ne Latvijā, ne pasaulē

=)

Pārmaiņām augstākajā izglītībā vienlaikus jānotiek divos virzienos: struktūrālo pārmaiņu un saturisko pārmaiņu virzienā, kuri ir savstarpēji cieši saistīti Tieši saturiskais aspekts, kas lielā mērā nosaka kvalitāti.Jautājums ir par studiju programmām un to mērķtiecību. Valstī 2008.gada decembrī bija akreditētas 34 augstskolas un 25 koledžas, kopā tika īstenotas 919 studiju programmas (335 akadēmiskās studiju programmas, tajā skaitā 90 doktora studiju programmas, un 584 profesionālās studiju programmas). Akreditācija notiek katru gadu - 2008.gadā akreditētas 150 programmas, tajā skaitā 138 programmas – uz sešiem gadiem un 12 uz diviem gadiem. Tātad programmu skaits strauji pieaug, to sekmē maksas izglītība, varētu pat formulēt kā biznesa iepējas izglītības jomā. Licence, kas dod tiesības uzsākt studiju procesu, 2008.gadā ir izsniegta 51 studiju programmai, no kurām 20 ir jaunas attiecīgajai augstskolai, savukārt divas ir jaunas Latvijā kopumā. Iedzīvotājiem nav viegli orientēties šajā programmu klāsta saturā. Latvijā ir izveidots akreditācijas process, tomēr liela apjoma studiju programmu skaita ziņā tas dažkārt ir formāls. Pastāv uzskats, ka nepieciešama konkurence starp augstskolām un piedāvātajām programmām. Tomēr esošās situācijas pat virspusēja analīze izraisa nopietnas pārdomas. Piemēram, izglītības programmas īsteno deviņās valsts augstskolās, sociālās un cilvēkrīcības zinātnes programmas septiņpadsmit augstskolās, tajā skaitā divpadsmit valsts dibinātās augstskolās, tiesību zinātnes var studēt deviņās augstskolās, studiju programmu - komerczinības un administrēšana – piedāvā divdesmit divas, arī trīspadsmit valsts augstskolas. Trīs gados (no 2006.gada līdz 2008.gadam) šīs studiju programmas apguvuši 49186 studējošie. Bet komerzinības programmas piedāvā vēl arī 12 koledžas. Visai atšķirīgs ir maksas studentu skaits dažādās tematiskajās grupās. Vislielākais maksas studentu īpatsvars ir sociālajās zinātnēs un tas turpina pieaugt. Maksas studentu skaits strauji palielinājās arī skolotāju izglītības un izglītības zinātņu tematiskajā grupā. Tas galvenokārt bija saistīts ar to, ka strādājošiem skolotājiem un pedagogiem bija izvirzīta prasība iegūt augstāko izglītību (bērnu dārza audzinātājas) vai skolā strādājošiem iegūt pedagoģisko izglītību papildus inženiera vai citai augstākai izglītībai. Izglītības tematiskajā grupā studējošo skaits pieaudzis arī no valsts budžeta finansējuma, pēdējos trīs gados par 12 procentiem, lai gan skolotāju skaits skolās samazinās. Trīs gadu laikā (pēdējie dati par laiku 2005.–2007.gads) izglītbas tematiskajā grupā augstskolā izglītību ieguvuši 10383 speciālisti. Toties darbu izglītības iestādēs uzsāk mazāks skaits, piemēram, 2008.gadā izglītības iestādēs sāka strādāt 848 jaunie pedagogi un skolotāji no kuriem 617 tajās jau strādāja un vienlaikus arī studēja. Arī jaunu studiju programmu pieteikums ne vienmēr ir pamatots. Vienā no akreditācijas komisija sēdēm (22.04.2009.) piecām valsts augstskolām, tajā skaitā trīs universitātēm, tika akreditēta profesionālā maģistra studiju programma “Karjeras konsultants”. Šaubas par šādas programmas lietderību radās arī vairākiem ekspertiem, bet galvenais, vai šāda programma bija jāuzsāk vienlaikus piecās valsts augstskolās. Līdzīga situācija ir arī par augstskolu fakultātēm. Piemēram, Rīgā ir divas medicīnas fakultātes, divas ķīmijas fakultātes, Rīgā ir ar senām tradīcijām bagāta LU pedagoģijas un psiholoģijas fakultāte, kurā studē vairāk nekā 3700 studenti un vienlaikus izglītības programmas piedāvā citas augstskolas. Minētie atsevišķie piemēri liecina par visai nekoordinētu augstākās izglītības sistēmas pārvaldi un to, ka veicot pārmaiņas augstākās izglītības sitēmā, vienlaikus ir jāsakārto arī izglītības saturiskais virziens, lai tas būtu skaidrs iedzīvotājiem, atbilstošs valsts vajadzībām un uzlabotu augstākās izglītības kvalitāti.

"Ha-ha! Un ko tad vinjsh gribeeja? Lai vinjam atprasa maajasdarbus universitaatee?" Man ir gan LV, gan ASV grāds. Slodzi nevaru salīdzināt. Un jā, ASV man uzdeva ļoti daudz mājasdarbus, daudz lasāmrakstus, daudz esejas uzrakstīt, un nodarbībās to visu izduskutēja, mājasdarbus un esejas izlaboja un novērtēja ar atzīmi, kā rezultātā semestra beigās bija vidējā atzīme par visu nedēļu darbu. LV bija daudz vieglāk plaģiarizēt, kam ASV nebija jēgas. LV bija lekcijas un viens eksāmens semestra beigās, kurā, cik atceros, visiem bija špikeri, un pēc tam lielījās, cik nu kurš veikli pamanījies nošpikot. Kas ASV ir pilnīgi neiedomājami. Ja LV kāds mājasdarbs pa vidu gadījās, to arī viens no otra norakstīja. Kaut ko jau pa visu to špikošanas un plaģiarizēšanas vidu pamanās arī iemācīties, bet katrā ziņā LV es nebiju spiesta mācīties katru dienu visu dienu, kā man tas bija jādara ASV.

Labā ziņa ir tā, ka LU vadība publiski atzīst, ka ir problēmas. Taču no otras puses, joprojām netiek runāts par augstākās izglītības satura revidēšanu un kvalitātes paaugstināšanu. Pati par sevi augstāko mācību iestāžu apvienošana/likvidēšana neko nedos konkurētspējas palielināšanai.

Pavei, Švirksts arī desantnieku beretē!

"Augstskolās zināšanas un pieredzi neiebāzīs ar karoti mutē, tā ir pašam studentam jāpaņem, cik nu vien var!" - mīļais cilvēk, padomā cik daudzkārt lielāks efekts Jūsu pūliņiem būtu, ja arī pasniedzēji būtu spējīgāki un gribošāki zināšanas dot!

'' Es drīzāk teiktu "austrumu kaimiņa uzpirktas", bet katarma ir sava uts un aakdēmiķim Stradiņam iespējams, ka pāris.'' - aha, baigi loģisks secinājums, ņemot vērā skandināvu un austrumu kaimiņa banku skaita attiecības Latvijā. Eh, būtu vairāk tādu cilvēku ar tik daudzām ''utīm'' kā Stradiņiem (tēvam un dēlam) un Auziņam - īpaši jau politikāņu vidū, tad', iespējams, nebūtu Latvijā dižķibeles bedre izrakta, bet tikai ķibeles bedrīte ?

Vai vispār zini, kas ir tualetes papīrs?

Puisīt, vai Tev vispār ir kaut kāds augstskolas diploms?

Vismaz tie kuri prot angliski runat vares dabut darbu arzemes ar saviem tualetes papira diplomiem

Vai cienīts kungs nevarētu paskaidrot, kas ir Jūsu pieminētie "studiju programmu akreditācijas standarti"? Man tas akūti svarīgi, jo gribu tiesāties!

Es vēlētos nevis personas un kodus, bet konkrētu studiju programmas nosaukumu, nevis svešvalodu uz a, bet nav angļu. Tāpat par tiem LU izrakstītajiem kreisajiem diplomiem. Vai pats esat ieguvis tādu diplomu, ka tik droši to apgalvojat? Vai arī maldiniet cilvēkus un izjūtat patoloģisku naidu pret dažām Latvijas augstskolām? Man arī ir daudzas pazīstamas un konkrētas tantes, kas kaut ko ir stāstījušas, bet beigās tas viss ir izrādījies tīras pļāpu zīmes smiltīs.

"Latvijā iegūstamā augstākā izglītība ir zemākas kvalitātes nekā Lietuvā un Igaunijā, intervijā Latvijas Avīzei sacīja Latvijas Universitātes (LU) rektors Mārcis Auziņš, atsaucoties uz pasaulē izveidotajiem augstskolu reitingiem. "Ir diplomi, kas nav konkurētspējīgi ne starptautiskā, ne Latvijas mērogā." Bariem šādu durajobu ar gajām kajām un blondiem matiem sēž valsts parvaldē un bīda valsts politiku...tāpēc jau esam tur, kur esam...

Mani konkrētie fakti ir cilvēki, kurus pazīstu. Vai jūs vēlaties vārdus un personu kodus ? Bet konkrētās svešvalodas nosaukums sākas ar A, bet nav angļu...

Un vispār šobrīd, lai cilvēki neaizstāv LU, jo pēdējā laikā tur notiek tādas lietas, ka brīnums kā pat 1000.vietā var atrasties