Katrs trešais jeb 32% zinātņu doktors zinātnisko grādu ir ieguvis dabas zinātnēs, 20% - inženierzinātnēs, bet 19% - sociālajās zinātnēs.
No kopējā 3 5000 zinātņu doktoru skaita 81 % zinātnisko grādu ieguvuši Latvijā, bet 19% ārzemēs. Visbiežāk minētās ārvalstis kurās iegūts zinātņu doktora grāds ir Krievija un Baltkrievija, no Eiropas savienības valstīm – Lietuva, Igaunija, Zviedrija un Francija.
Vairāk nekā puse jeb 59 % no zinātņu doktoriem vecumā līdz 69 gadiem, zinātnisko grādu ir ieguvuši laika periodā no 1990.gada. No 2007. līdz 2009. gadam zinātņu doktoru grādu ieguvušo vidējais vecums bija 39 gadi un 65% no to kopskaita bija sievietes.
Pēc apsekojuma datiem 2009.gadā 89% no zinātņu doktoru kopskaita strādāja pilnu darba laiku 86%, 75% veica zinātnisko darbu. Akadēmiskos amatus augstākās izglītības institūcijās kā pamatdarbu norādīja 42% nodarbināto zinātnieku.
Tikai 45% zinātņu doktoru ikdienas darbs ir saistīts ar jomu, kurā iegūts zinātniskais grāds, 35% - daļēji saistīts, bet 20% - nav saistīts.
Ja 2009.gada vidējā bruto darba samaksa Latvijā bija 5 500 latu, tad zinātņu doktoru vidējā bruto darba samaksa bija ievērojami lielāka - 16 000 latu. (vīriešiem – 18 000 latu, sievietēm – 14 000 latu).