Medicīnas centri izjūt kvalificētu ārstu trūkumu

Taču patlaban ārstniecības personāla atkal sāk pietrūkt," stāsta SIA "Veselības centrs 4" valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds. Patlaban jūtams ķirurgu, endokrinologu, reimatologu, neirologu un diagnostikas speciālistu trūkums."Ir jāsaprot, ka mediķi ir visgrūtāk atjaunojamais cilvēkresurss, par ko jārūpējas - jāmaksā cilvēka cienīgs atalgojums. Taču privātajai medicīnai ir jāiztur konkurence ar uzpūstu valsts sektoru," uzskata Rēvalds, vienlaikus norādot, ka vairāki medicīnas speciālisti izvēlas strādāt valsts finansētās vai arī nelielās privātajās medicīnas iestādēs, nemaksājot nodokļus.Tāpat no "Veselības centra 4" uz peļņu ārzemēs devušies mugurkaula ķirurģijas un ultrasonogrāfijas speciālisti.Ēnu ekonomikas iespaidu uz darbaspēka pieejamību izjūt arī "MFD Veselības centra" valdes priekšsēdētāja Natālija Točiļenko. "Problēmas noteikti ir. Lai noturētu labus speciālistus, paaugstinām procentuālo atalgojumu, ko maksājam ārstiem no viņu nopelnītā apjoma," atzīst Točiļenko.Viņa skaidro, ka ārsti nereti izvēlas veidot nelielas privātprakses, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas, kā dēļ ir arī atteikušies strādāt privātajos medicīnas centros. "Viņiem šķiet, ka tas ir risinājums, tomēr tā tas būs tikai īstermiņā, jo jāņem vērā reformas, kas nākotnē tiks īstenotas valsts veselības aprūpē," uzskata Točiļenko."MFD Veselības centram" pietrūkst tieši neirologu, okulistu, kardiologu un onkologu. Kā galvenās ārstu specialitātes, kas dodas peļņā uz ārzemēm, Točiļenko min ķirurgus un kardiologus.Citādāku viedokli pauž klīnikas "Premium medical" pārstāve Inguna Almbauere, kura stāsta, ka uzņēmumam nav problēmu ar ārstu piesaistīšanu. "Ja arī kādreiz tāda ir radusies, tad klīnika to ir labi spējusi atrisināt. Neaizpildītu vakanču patlaban klīnikā nav. Klīnikai katru nedēļu tiek iesūtīti ārstu CV, kuri vēlētos šeit strādāt," skaidro Almbauere.Taču vienlaikus viņa atzīst, ka klīnika ir zaudējusi speciālistu, kurš meklē darbu ārzemēs - urologu Daini Ģīli. "Tas ir zaudējums ne tikai mūsu klīnikas klientiem, bet patiesībā visai Latvijai. Medicīnas nozares reformu un Rīgas 1.slimnīcas slēgšanas rezultātā Latvijā viņa darbs nav nepieciešams, tādēļ tagad viņš to meklē ārzemēs," klāsta Almbauere.Jau ziņots, ka šogad Latvijas Ārstu biedrībā 190 nozares pārstāvji lūguši izziņas saistībā ar vēlmi doties darba gaitās ārpus Latvijas. Ārstu biedrības dati liecina, ka pērn šādu izziņu lūdza 234 medicīnas darbinieki, bet 2008.gadā 88 ārsti. Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis oktobra sākumā notikušās ārstu karjeras dienas "MedPharm Careers 2010" dēvēja par neētiskām, jo to galvenais mērķis ir "zagt" medicīnas nozares darbaspēku Rietumeiropas vajadzībām.