Miķelsona advokāta Egona Rusanova palīgs. Pats advokāts gan _Diena.lv_ apgalvoja, ka par to neko nezinot.Īsi pirms plkst.17 tiesa nolēma atbrīvot K.Miķelsonu, taču, tā kā Centrālcietuma vadība strādā tikai līdz plkst.17, bijušo _Latvenergo_ vadītāju varētu atbrīvot ceturtdien no rīta, kad cietumā tiks nogādāts tiesas lēmums. "Es domāju, ka cietumsargi paši uz savu galvu nevienu ārā nelaidīs," piebilda K.Sadauskis.
K.Miķelsona dzīvesbiedre Laila Miķelsone Diena.lv nezināja teikt, vai viņas vīrs tiks atbrīvots jau trešdien, bet to apšaubīja, jo nauda iemaksāta par vēlu. Konkrētus cilvēkus, kas devuši savu artavu drošības naudas savākšanā, viņa atteicās nosaukt, vien norādot, ka tie bija radi, draugi un paziņas. Vaicāta, kā izdevās tik ātri savākt vajadzīgo summu, viņa norādīja: "Jo ir labi draugi un labi radi."
Jāpiebilst: lai savāktu 50 000 latu Jūrmalas mēra Raimonda Munkevica atbrīvošanai, bija nepieciešamas teju desmit dienas, bet K.Miķelsona gadījumā tas izdevās dienas laikā.
Vēl ap plkst.16 E.Rusanovs Diena.lv stāstīja, ka K.Miķelsonam līdzekļu drošības naudas iemaksāšanai nepietikšot, tādēļ to savākt esot apņēmušies viņa draugi un paziņas. Viņš tiesai esot lūdzis drošības naudu noteikt 15 000 latu apmērā, tomēr tiesa lēma par 50 000 latu. Arī K.Miķelsona apgalvoja, ka nauda vēl tikai tiks vākta un viņa nevarot prognozēt, kad tā tiks savākta. Viņa arī teica, ka visdrīzāk iemaksāšot to pati. Saruna notika jau pēc tam, kad no tiesas pienāca ziņa par drošības naudas iemaksu.
Drošības naudas apjomu nosaka atkarībā no apsūdzētā turības
Drošības naudas apjomu tiesa nosaka, balstoties uz apsūdzētā mantisko stāvokli, Diena.lv stāstīja likumdošanas eksperti. "Ja miljonāram noteiktu drošības naudu vienas minimālās mēnešalgas apjomā, diez vai tas būtu adekvāti," norāda sabiedriskās politikas centra Providus krimināltiesību pētnieks Andrejs Judins.
Otrdien tiesa lēmusi, ka bijušo Latvenergo prezidentu Kārli Miķelsonu varēs atbrīvot no apcietinājuma, ja tiks iemaksāta drošības nauda 50 000 latu apjomā. Arī bijušajam Jūrmalas mēram Raimondam Munkevicam tiesa bija noteikusi tāda paša apjoma drošības naudu. Viņš apmaiņā pret to pagājušajā nedēļā atbrīvots no apcietinājuma.
Kā stāstīja eksperti, nav noteikts konkrēts minimālais vai maksimālais drošības naudas apjoms, kādu tiesa drīkst piespriest, tiesnesim katrs gadījums ir jāizvērtē atsevišķi. Lemjot, vai var noteikt drošības naudu apcietinātam cilvēkam, tiesneši vadās pēc tā, cik tālu ir tikusi izmeklēšana, kā arī apsūdzētā mantiskā stāvokļa – lai viņš spētu samaksāt prasīto naudu, bet lai šī summa būtu pietiekoši liela, lai bailes to zaudēt atturētu viņu no kārdinājuma pārkāpt tiesas uzliktos pienākumus un ietekmēt izmeklēšanu.
Savukārt nodarītā likumpārkāpuma smagums parasti neietekmējot drošības naudas apjomu, jo "tas ir drošības līdzeklis, nevis sods," norāda zvērināts advokāts Indulis Balmaks.
Iemaksājot drošības naudu, apsūdzētais uzņemas pildīt viņam tiesas noteiktos ierobežojumus, piemēram, necensties slēpt kādus pierādījumus vai ietekmēt lieciniekus. Ja apsūdzētais šos pienākumus pilda, neatkarīgi no tā, vai viņš tiek notiesāts vai attaisnots, iemaksātā drošības naudas summa tiek viņam atmaksāta.
Runāt par tipiskām vai netipiskām drošības naudas summām neesot iespējams, jo tās tiekot piemērotas ļoti reti. Parasti apsūdzētie lūdzot apcietinājumu aizstāt ar kādu citu drošības
līdzekli, piemēram, aizliegumu izbraukt
no valsts.
Tas, ka gan bijušā Jūrmalas mēra R.Munkevica lietā, gan bijušā Latvenergo prezidenta K.Miķelsona lietā noteikta vienāda drošības naudas summa – 50 000 latu – visdrīzāk ir tikai sagadīšanās, uzskata A.Judins.
Tomēr gadījumos, kad drošības nauda tiek noteikta kā aizstājējs apcietinājumam, tā gandrīz vienmēr tiekot samaksāta. "Citādāk apcietinātajam nebūtu bijis jēgas to prasīt. Mana prognoze ir, ka nauda būs un būs ļoti drīz," par bijušā Latvenergo šefa lietu prognozēja A.Judins.
Drošības nauda ir tikai viens no deviņiem drošības līdzekļiem, kurus kriminālpārkāpumos apsūdzētajiem ļauj piemērot Latvijas likumi. "Ir jāizvēlas tāds drošības līdzeklis, kas maksimāli mazāk ierobežo apsūdzētā brīvību, tajā pašā laikā nodrošinot, ka apsūdzētais nevar apdraudēt izmeklēšanas norisi," skaidro I.Balmaks.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nekomentē tiesas lēmumu par K.Miķelsonu. Tā pārstāve Ilze Neimane gan norādīja, ka birojs vēl neesot saņēmis rakstisku argumentēto tiesas lēmumu, un KNAB tiesas sēdē, kur noteikta K.Miķelsona drošības nauda, uzturējis spēkā prasību viņu paturēt apcietinājumā.
(pievienota 3.rindkopa)