Komisija sprieda arī par Eiropas audiovizuālo darbu lietošanu elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos. Ar Eiropas audiovizuālajiem darbiem šajā likumprojektā tiek saprasti Latvijā un citās Eiropas Savienības dalībvalstīs veidotie literāri dramatiskie darbi, seriāli, filmas, dokumentālie, mākslas, izglītojošie un citi radošie darbi.
Turpmāk elektronisko plašsaziņas līdzekļu veidotajās programmās būs jānodrošina, lai vismaz 51 procents no visiem raidījumiem nedēļas laikā būtu Eiropas audiovizuālie darbi. Šis nosacījums neattieksies uz ziņām, sporta sacensībām, spēlēm, reklāmu, televīzijas veikalu raidījumiem. Savukārt nacionālajiem plašsaziņas līdzekļiem būs jānodrošina, lai vismaz 40 procenti no šiem darbiem būtu veidoti valsts valodā un tiktu izplatīti laikā no pulksten 19.00 līdz 23.00. Arī televīzijas raidījums svešvalodā, ja tas tiek dublēts vai ieskaņots valsts valodā, būs uzskatāms par raidījumu valsts valodā.
Komisija jau iepriekš atbalstīja priekšlikumu par Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma mērķi noteikt sabiedrības integrāciju uz latviešu valodas pamata, īstenojot Valsts valodas likuma prasības. Šodien likumprojekts tika papildināts ar jaunu normu, kas nosaka, ka jaunā likuma mērķis būs sekmēt latviešu valodas kā Latvijas valsts valodas konstitucionālo funkciju īstenošanu pilnā apjomā, it sevišķi kalpot par visu Latvijas iedzīvotāju kopējo savstarpējās saziņas valodu.
Saeima otrajā lasījumā jau atbalstījusi komisijas priekšlikumu, nosakot, ka turpmāk plašsaziņas līdzekļos demonstrējamās filmas jāieskaņo, jādublē vai jānodrošina subtitri valsts valodā. Uz trešo lasījumu komisija atbalstīja priekšlikumu noteikt, ka dublētais un ieskaņotais teksts un subtitri valsts valodā jāveido tādā kvalitātē, kas nodrošina pietiekami precīzu oriģinālvalodas teksta izpratni.
Komisija darbu pie Elektronisko mediju likumprojekta trešā lasījuma redakcijas vēl turpina.