Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +6 °C
Apmācies
Ceturtdiena, 26. decembris
Megija, Dainuvīte, Gija

Nacionālās apvienības rosinātā izglītības reforma nākamgad varētu skart aptuveni 6000 bērnu

Izglītības reforma, ko, rosinot Satversmes grozījumus, vēlas panākt Nacionālā apvienība ""Visu Latvijai!"–"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK", nākamajā gadā varētu skart apmēram sešus tūkstošus bērnu mazākumtautību skolās visā Latvijā.

To otrdien žurnālistiem atzina Nacionālās apvienības deputāti.

Galvenais apvienības pamatojums par Satversmes grozījumu nepieciešamību, kas paredz mācības skolās tikai valsts valodā, joprojām saistīts ar to, ka, viņuprāt, bilingvālās izglītības modelis ir izgāzies.

"Bilingvālās izglītības modelis, pēc mūsu uzskata, maigi izsakoties, ir izgāzies, jo tas nav devis rezultātus," sacīja Nacionālās apvienības deputāts Raivis Dzintars, atsaucoties uz Latviešu valodas aģentūras pētījumu, kas parāda, ka tuvu 40% mazākumtautību skolēnu no 7. līdz 12.klasei latviešu valodas prasmi novērtē kā sliktu vai ļoti sliktu.

Viņš gan atzina, ka pagaidām nav pētījumu, kādas ir sešu gadu vecu bērnu latviešu valodas prasmes, taču norādīja, ka daudz kas būs atkarīgs no Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātās satura programmas, ja reforma stāsies spēkā.

Izglītības reforma, ko, rosinot Satversmes grozījumus, vēlas panākt Nacionālā apvienība, nākamajā gadā varētu skart apmēram sešus tūkstošus bērnu mazākumtautību skolās visā Latvijā. Tomēr tautas kalpi uzsvēra, ka mācības vispārizglītojošās skolās tikai valsts valodā tikšot ieviestas pakāpeniski 12 gadu laikā. Pārejas noteikumi paredz, ka 2012.gadā visās skolās mācības latviski sāk 1.klases bērni, 2013.gadā – 1. un 2.klasē, savukārt 2024.gadā latviski priekšmetus apgūst jau visās 12 klasēs, rosina šīs iniciatīvas autori.

Dzintars uzsvēra, ka viņa pārstāvētā politiskā spēka ierosinātajai reformai būs daudz ieguvumu, tostarp tā samazinās arī jaunus imigrācijas riskus, jo Latvija būs mazāk pievilcīga iespējamiem krievvalodīgajiem imigrantiem, ja šeit par valsts naudu vairs nevarēs iegūt izglītību krievu valodā.

"Zīmīgi, ka parakstu vākšana sākas īsi pēc 9.maija, kas ir uzskatāms piemērs pie tā sauktā Uzvaras pieminekļa, kad visi varam redzēt, cik līdzšinējā integrācijas politika ir bijusi sekmīga un cik sekmīga ir bijusi līdzšinējā izglītības politika," pastāstīja tautas kalps un atzina, ka, pēc Nacionālās apvienības uzskata, šis ir jautājums par to, vai latviešu valoda nākotnē būs dominējošā valoda.

Dzintars neuzskata, ka šī iniciatīva ir izprovocējusi krievu organizācijas sākt parakstu vākšanu, lai prasītu krievu valodai valsts valodas statusu.

"Protams, ka, pazūdot no skatuves tādai organizācijai kā "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL), paveras jauna politiskā niša, un šie cilvēki meklē ieganstu, lai varētu ieņemt šo PCTVL vietu, taču tam nav nekāda sakara ar mūsu ierosināto akciju. Bailes no radikāļu reakcijas nedrīkst būt padomdevējs, domājot par valstij būtiskiem lēmumiem," klāstīja "Visu Latvijai!" līderis.

"Man te rodas alegorija ar multiplikācijas filmu par begemotu, kurš baidījās no potēm. Šī reforma nebūs nedz sāpīga, nedz diskriminējoša. Es to uztveru kā pretimnākšanu tām mazākumtautībām, kuras dzīvo Latvijā, kuras ir pakļautas rusifikācijai krievu skolās un nevar attīstīt savu identitāti," piebilda Nacionālās apvienības deputāts Dzintars Rasnačs.

Jau vēstīts, ka trešdien, 11.maijā, sāksies Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) organizētā parakstu vākšana par Satversmes grozījumiem saistībā ar mācību valodu vispārizglītojošās skolās, kas var novest pie referenduma sarīkošanas par šo jautājumu. Parakstu vākšana ilgs līdz 9.jūnijam.

Parakstu vākšana jārīko, jo par Nacionālās apvienības izstrādātajiem Satversmes grozījumiem jau parakstījušies 10 000 balsstiesīgo.  

Parakstu vākšanai beidzoties, grozījumi Satversmē tiks iesniegti Saeimā, ja to kopumā būs atbalstījuši ne mazāk kā viena desmitā daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo pilsoņu skaita jeb vismaz 153 232 vēlētāji. Ja Saeima vēlētāju iesniegto Satversmes grozījumu projektu pieņems bez satura labojumiem, tas stāsies spēkā. Ja Saeima to noraidīs vai grozīs, būs jārīko tautas nobalsošana.

Likumprojekts, ko iesniegusi Nacionālā apvienība, paredz grozīt Satversmes 112.pantu, papildinot to ar nosacījumu, ka "valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību valsts valodā", kā arī ierosina pārejas noteikumu, nosakot, ka mācības valsts valodā, sākot ar pirmo klasi, notiek no 2012.gada 1.septembra.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas