Nariškins žurnālistiem atzina, ka ar Latvijas prezidentu Andri Bērziņu apspriesti arī neērti jautājumi, tostarp krievvalodīgo stāvoklis Latvijā.
"Mēs apspriedām arī ne tik ērtus jautājumus. Izeja uz jaunu, kvalitatīvu sadarbības līmeni, protams, nav iespējama, ja nav pilnīgas uzticības atmosfēras un savstarpēju interešu ņemšanas vērā. Protams, mēs apspriedām jautājumu par krievvalodīgo stāvokli Latvijā, tostarp nepilsoņu jautājumu. Krievijas pozīcija ir zināma šajā jautājumā – mēs stingri uzskatām, ka krievvalodīgo tiesības ir jānodrošina, un mēs esam gatavi šajā jomā diskutēt un strādāt kopā ar mūsu Latvijas partneriem, ņemot vērā starptautiskos principus un savstarpējos dokumentus, tostarp ANO rekomendācijas par cilvēka tiesībām," klāstīja Nariškins.
Lūgts konkretizēt problēmas krievvalodīgo stāvoklī Latvijā, Nariškins sacīja, ka "mūs mulsina tas fakts, ka gandrīz 15% iedzīvotāju ir cilvēki, kas šeit dzīvo vairākus desmitus gadu un ir nepilsoņi ar visām no tā izrietošajām sekām – viņiem nav tiesību, ne politisku, ne darba".
Savukārt Latvijas prezidenta ārlietu padomnieks Andris Pelšs žurnālistiem uzsvēra, ka "mums konstruktīva dialoga ietvaros ir jārēķinās, ka ir jautājumi, kur viedokļi var arī nesakrist".
Nariškins esot izklāstījis Krievijas pozīciju, bet Latvijas puse iepazīstināja ar savu argumentāciju. "Šis jautājums tika pārrunāts, bet neteikšu, ka tas būtu pārsteigums, ka tas tika pārrunāts," teica Pelšs.
Salīdzinot pirms gada notikušo Nariškina vizīti un toreiz izteiktos pārmetumus par krievvalodīgo stāvokli, Pelšs atzina, ka šis jautājums "tādā vai citā formā" dialogā starp Latviju un Krieviju tiek skarts diezgan bieži.
"Es nedomāju, ka ir vērojamas būtiskas atšķirības, jo, no otras puses, nav jau arī vērojamas nekādas faktoloģiskas atšķirības, kas ir šā dialoga pamatā," paskaidroja Pelšs.