Pirms tam, pārbaudot dekoderu pie Bauskas speciālistiem, ierīce darbojusies un signāls bijis labs. Problēmas sākušās, kad tehniķi ar to pašu dekoderu žurnālistus aizveduši uz kādām mājām tikai pārsimt metru tālāk. Līdzšinējā, analogajā sistēmā tur televīziju skatījušies samērā labi. Bet, mēģinot pieslēgt digitālo, tas nav izdevies.
Kaut arī saimnieki apgalvo, ka antena esot laba un pat speciāli pārbaudīta, tā, iespējams, esot vienkārši par zemu. Vajadzīga vismaz vēl pāris metrus augstāka, bet nav pārliecības, vai jumts to izturēs, ja izturēs, antenas nostiprināšanai vēl noteikti būs vajadzīgas arī atsaites. Pat, ja saimniekiem pietiktu naudas, laika apstākļu dēļ sākt darbus vēl tik un tā nevarētu. Tas nozīmē, ka pat labākajā gadījumā vismaz pāris mēnešus te būs jāpaliek bez Latvijas televīziju kanāliem. Lai arī saimnieki, tāpat kā visi iedzīvotāji, par sabiedrisko televīziju maksā nodokļus, pakalpojumu nesaņems. Digitalizācijas ieviesēji to nav spējuši novērst.
Digitalizācijas ieviesēju – Lattelekom un Valsts Radio un televīzijas centra - izveidotajā digitālā signāla pārklājuma kartē Bauska pilnībā parādās kā tāda vieta, kur bez maksas pieejamo kanālu pārklājumam jābūt nodrošinātam, akcentēja raidījuma veidotāji.
Radioinženieris Jevgēnijs Maskalāns stāstījis:
«Bija paredzēti retranslācijas torņi Tukumā, Siguldā, Bauskā. Vajadzēja uzstādīt raidītājus un visus sinhronizēt. Bet, nu, cik noprotams, tas nav darīts. Tā ir kaut kāda līdzekļu ekonomēšana, kura iet uz iedzīvotāju rēķina jebkurā gadījumā.»
Karšu veidotāji Radio un televīzijas centrā atzīst, ka uz vietas Bauskas pilsētā pārklājums nemaz neesot testēts. Taču nolemts, ka retranslācijas tornis tur nav nepieciešams. Tāpēc maksāt par uzlabojumiem te iedzīvotājiem, visticamāk, nāksies pašiem, norādīja Nekā personīga.
Saeimas deputātu komisija, kas digitalizācijas procesu uzrauga, arī piekrīt, ka viss notiek lielā steigā, taču, ja digitalizācijas pārejas periodu pagarinātu, budžetam tas izmaksātu pārāk dārgi. Deputāti gan atzīst, ka no atbildīgās institūcijas - Ābrama Kleckina vadītās Nacionālās radio un televīzijas padomes - tā arī nav izdevies uzzināt skaidri saprotamu atbildi, kāpēc digitālā televīzija Latvijā izmaksā ievērojami dārgāk, nekā kaimiņvalstīs. Nav arī vēl gatavs likums, kas palīdzētu Latvijas sabiedriskos kanālus uztvert tiem iedzīvotājiem, kuri izmanto kabeļu vai satelītfirmas, kam tad būtu obligāts pienākums nodrošināt Latvijas programmas katram savam skatītājam.
Vēl nav atrisināta arī problēma Latvijas austrumu pierobežā, kur daudzas ģimenes ir pārāk trūcīgas, lai dekoderus nopirktu. Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Māra Kučinskis šonedēļ devās uz pierobežu, kur vēlreiz apstiprinājās, ka Latvijas austrumos pēc analogās apraides pārtraukšanas daudzi par velti varēs skatīties tikai Krievijas un Baltkrievijas kanālus un līdz ar to pilnībā nokļūs krievu un baltkrievu propagandas ietekmē. Nacionālās drošības komisijas vadītājs uzskata, ka divu nedēļu laikā jāpaspēj sagatavot priekšlikumi, kā apgādāt ar dekoderiem trūcīgos iedzīvotājus.
Nekā Personīga kļuvis zināms, ka par situāciju ar digitālās televīzijas ieviešanu esot ieinteresējies arī Valsts prezidents Valdis Zatlers. Prezidents plānojot nākamnedēļ digitalizācijas problēmas apspriest gan ar Nacionālo radio un televīzijas padomi, gan reģionu pārstāvjiem, gan ar valsts drošības speciālistiem.