Cerības - sākumdeklarēšanas ideju pārvērst realitātē - bijušas vismaz trīs reizes, taču līdz šim iecere nav realizēta. Pēdējoreiz – 2008. gadā likumprojekts par nulles deklarāciju Saeimā nonācis pat līdz otrajam lasījumam, taču daudzu domstarpību dēļ dienas gaismu tā arī tas neieraudzīja.
Finanšu ministrija, ēnu ekonomikas apkarošanas plāna ietvaros, izstrādājusi un nākamnedēļ Valsts sekretāru sanāksmē galdā liks savu piedāvājumu par tā saucamo nulles deklarāciju.
Paredzēts, ka slieksnis, no kura būs jādeklarē lietas un nauda, ir piecdesmit minimālās mēnešalgas jeb 10 000 latu.
Deklarācija būs jāiesniedz, ja ir skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumi, uzkrājumi dažādos fondos, akcijas, kapitāldaļas, antīkie priekšmeti, dārglietas, aizdevums vai aizņēmums, kas pārsniegs 10 000 latu.
Sākumdeklarēšana attieksies arī uz tiem, kam pieder īpašumi ārvalstīs, kā arī ir transportlīdzeklis, kas nav reģistrēts Latvijā vai pēc likuma tas nav jāreģistrē, piemēram, antīkais transportlīdzeklis.
Prognozēt, cik daudz cilvēku varētu skart sākumdeklarēšana Finanšu ministrijā nevar, taču deklarāciju var nākties aizpildīt pat uz bērna vārda.
Deklarācijas varēs iesniegt elektroniski vai papīrveidā, taču nodokļu uzraugošā iestāde pārbaudīs tikai tās deklarācijas, par kurām radīsies šaubas.
Turklāt visiem tiem, kas nevarēs pierādīt īpašumu vai naudas legalitāti, par deklarēto īpašumu būs jāsamaksā nodokļi.
Par nepatiesu ziņu sniegšanu paredzēta arī kriminālatbildība likumā noteiktajā kārtībā. Bet, lai iedzīvotājiem nerastos vēlme deklarēto to, kā viņiem nav, iztsrādāts pārbaudes mehānisms.