Nodokļu politikā partijas sola stabilitāti

Tiesa, visu partiju vērtējumā nopietns darbs jāiegulda, lai uzlabotu arī nodokļu iekasējamību, cīnoties ar ēnu ekonomiku, kas varētu papildināt valsts maciņu.Virknē atsevišķu nodokļu partiju redzējumi ir atšķirīgi, taču līdzīgs skatījums ir par nepieciešamajiem uzlabojumiem nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) sistēmā, kuras sakārtošana vispirms jāsāk tieši ar kadastrālo vērtību pārskatīšanu."Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) pārstāvis Einārs Cilinskis atzina, ka VL-TB/LNNK nedomā, ka ir paši gudrākie, tāpēc tai darbojas atvērtās programmas princips un tā ir gatava diskutēt uz uzklausīt priekšlikumus, kā uzlabojama nodokļu politika.VL-TB/LNNK iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) jomā redz iespēju panākt lielāku progresivitāti, kur, sasniedzot noteiktu atalgojuma līmeni, tiktu piemērota papildu likme, piemēram, 5% par noteiktu sasniegtu līmeni. Konkrētu informāciju par to, no kādas summas varētu piemērot lielāku IIN, viņš vēl nevarēja sniegt.Tāpat, VL-TB/LNNK skatījumā, būtu jāpalielina atvieglojumi par apgādājamajiem un no 150 līdz 300 latiem jāpaaugstina attaisnotie izdevumi par pakalpojumiem.NĪN jomā nacionālā apvienība vēlas redzēt papildu likmi ļoti dārgiem, neizmantotiem, nesakārtotiem īpašumiem, bet nodokļu atvieglojumus piedāvāt mājām, kas sasniedz zemu enerģijas patēriņu. Cilinskis gan uzsvēra, ka nevajadzētu būt milzu ilūzijām, ka reformas NĪN dos milzīgus ienākumus, lai uzreiz varētu samazināt citus nodokļus.Uzņēmumu ienākuma nodokļa jomā (UIN) VL-TB/LNNK virzīsies uz 100% atlaidi reinvestētajai peļņai, bet sola veikt arī virkni pasākumu, kas ierobežotu šo uzņēmuma līdzekļu noplūdi. Piemēram, tikšot aizliegts izsniegt aizdevumus zemo nodokļu valstu rezidentiem, varētu būt ierobežojumi aizdevumiem uzņēmuma valdes locekļiem un dalībniekiem, ja darbinieka algas līmenis ir zemāks par 500 latiem.VL-TB/LNNK piedāvā paaugstināt arī nodokļu slogu bankām, proti, ieviest transakcijas nodokli un palielināt finanšu stabilitātes nodevu.Tāpat salīdzinoši skaidrs redzējums par veicamo nodokļu politikā ir Zaltera reformu partijai (ZRP), kuras pārstāvis Vjačeslavs Dombrovskis atzina, ka ZRP mērķis būtiski neatšķiras no citām partijām - visi sakot, ka jāsamazina nodokļu slogs, bet viņi pasakot, kā to darīt.ZRP piedāvātā nodokļu politika ir pakārtota uzskatam, ka ir reāli trīs gadu laikā būtiski samazināt ēnu ekonomiku, kuras novērtējums ir no 18% līdz pat 40%. Nodokļu iekasēšanas jomā ZRP esot vairākas idejas, no kurām galvenā ir nozaru auditēšanas pieeja, kas nozīmē, ka auditi tiek veikti nevis atsevišķos uzņēmumos, bet vienā konkrētā nozarē visos uzņēmumos uzreiz.Tomēr, kā uzsvēra Dombrovskis, ar pātagu vien nepietiks un ir nepieciešams arī burkāns. "Ēnu ekonomiku lielā mērā veido milzīgais nodokļu slogs uz darbaspēku, ko ir nepieciešams samazināt. Būtu bezatbildīgi pateikt, ka nākamgad samazināsim, piemēram, sociālo nodokli par deviņiem procentpunktiem, tāpēc, lai neitralizētu fiskālo ietekmi, piedāvājam nodokļu slogu samazināt par sešiem procentpunktiem no bruto algas, ja ieņēmumi no nodokļiem būs virs normas. Proti, ja redzēsim, ka 2013.gadā ieņēmumi ir virs normas, no 2014.gada tiks attiecīgi samazināts nodokļu slogs," skaidroja Dombrovskis.Viņaprāt, šāda pieeja radīs sākotnējo impulsu, lai cilvēki un uzņēmēji noticētu, ka nodokļu slogs tiks mazināts. Darbaspēka nodokļu slogu ZRP apņēmusies pārlikt uz citiem nodokļiem, piemēram, NĪN un pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pazeminātajām likmēm, kas tagad sociālo problēmu risināšanai tiekot izmantotas ļoti neefektīvi. "Ir jāpalīdz pensionāriem un iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem, bet patlaban mazāk maksā arī iedzīvotāji ar salīdzinoši augstiem ienākumiem," teica ZRP finanšu ministra kandidāts.Viņš gan uzsvēra, ka nākamgad ZRP nodokļu politikā nekādas būtiskas izmaiņas neveiks, jo visi priekšlikumi vēl prasa fiskālo efektu aprēķinus un zemūdens akmeņu analīzi.ZRP piedāvājumam atcelt samazinātās PVN likmes gan nepiekrita citu partiju pārstāvji. Vienīgi Cilinskis pieļāva, ka tas ir diskutējams jautājums.Dzintars Zaķis no "Vienotības" uzskata, ka samazinātajām PVN likmēm ir jāpaliek, un viņš būtu gatavs runāt pat par vēl plašāku samazināto PVN likmju segmentu, piemēram, pirmās nepieciešamības pārtikas precēm. "Kāpēc? Ir ļoti maz mehānismu, kā netieši palīdzēt vietējiem uzņēmumiem. Poļi ļoti precīzi to izmanto lauksaimniecības produkcijai. Samazinātais PVN nākotnē būtu jāizmanto kā netiešais uzņēmējdarbības atbalsta pasākums," skaidroja Zaķis.Arī "Vienotības" redzējums nodokļu politikā balstās uz principu, ka nodokļu slogs jāpārvirza no darbaspēka uz citiem nodokļu sektoriem. Kā un par cik procentiem tas darāms, viņš gan vēl nevarēja pateikt."Vienotības" skatījumā, pašvaldībām jābūt lielākai kompetencei lemt par NĪN. Turklāt kadastrālā vērtība nebūt neatspoguļojot īpašumu patieso vērtību, tāpēc tās noteikšana esot pilnīgi noteikti jāpārskata.Kā uzsvēra Zaķis, svarīgas ir ne tikai nodokļu likmes, bet arī iekasējamība. Pasaulē diezgan populāras esot dažādas minimālās algas dažādās nozarēs. Skandināvijā, Zviedrijā bijusi prakse, ka valsts pasūtījumos līdzekļus, kas attiecas uz algu nodokļiem, nepārskaita nemaz uzņēmējam, bet uzreiz atpakaļ valsts budžetā. Tāpat kā būtisku elementu "Vienotība" uzlūko nodokļu parādu amnestiju, "jo ne jau visi nodokļu nemaksāšanas gadījumi ir ar vienu mērauklu mērāmi". Zaķa vērtējumā, efektīvs paņēmiens būtu arī valsts sniegto bezmaksas pakalpojumu nodrošināšana tikai tiem, kuri ir maksājuši nodokļus.Vienlaikus Zaķis atzina, ka, viņa skatījumā, nodokļu politika vai tās izmaiņas nebūs 2012.gada budžeta prioritāte.Dana Reizniece-Ozola no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pievienojās kolēģu teiktajam par nodokļu sloga virzību no darbaspēka uz kapitālu. Vienlaikus joprojām esot jomas, kur nodokļu slogs ir kāpināms, lai papildinātu valsts budžeta ieņēmumus. Tas attiecoties, piemēram, uz azartspēlēm.ZZS skatījumā, arī UIN varētu celt, jo tas Latvijā ir zemāks nekā kaimiņos, taču tam būtu jānotiek komplektā arī reinvestētās peļņas neaplikšanu ar nodokli. "Tā varam atbalstīt uzņēmumus, kas ir virzīti uz attīstību," teica Reizniece-Ozola, neprecizējot, līdz kādam līmenim UIN paaugstināms. "Jāskatās, lai nekļūstam nekonkurētspējīgi ar kaimiņvalstīm. Tas nav rītdienas jautājums, jo patlaban galvenais ir nodokļu stabilitāte," viņa uzsvēra, atgādinot, ka, runājot par jebkāda veida nodokļu samazināšanu, pretī ir jābūt arī kompensējošiem mehānismiem.Savukārt "Saskaņas centra" (SC) pārstāvis Ivars Zariņš akcentēja, ka tieši nodokļu politikas stabilitātei ir jābūt galvenajam principam, jo pretējā gadījumā ne tikai ārvalstu, bet arī pašu uzņēmēji negribēs Latvijā strādāt."Nodokļu politika nav tikai veids, kā piepildīt valsts maciņu, bet gan, kā virzīt savu attīstību. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc iebilstam pret eiro ieviešanu. Patlaban, runājot par nodokļiem, jābūt reālistiem: 2012.gada budžetu mums jau noliks priekšā, un vienīgais, ko varēsim panākt, ir atvieglojumi no reinvestētās peļņas," pieļāva Zariņš.Uz diskusiju bija aicināti arī Šlesera reformu partijas LPP/LC pārstāvji, kuri aizņemtības dēļ nerada iespēju ierasties.