Notāru pakalpojumu cenas krīze nav ietekmējusi

Uz jautājumu, vai A. Štokenbergs kopsapulcē aicinās samazināt notāru takses, ministrs atbildēja, ka šo jautājumu vēl izvērtēs. Latvijas notāru padomes rīkotājdirektore Vija Piziča pieļauj, ka varētu samazināt notāru takses, ja valsts nāktu pretī un notāriem nevajadzētu maksāt par valsts datu bāzu lietošanu. Viņa norāda, ka notāri nesaņem naudu no budžeta. “Notāri ir pašnodarbinātas personas ar stigri reglamentētu darbību. Piemēram, notārs, atšķirībā no jurista nedrīkst sevi reklamēt, ka kaut ko izdarīs lētāk, turklāt takses visiem notāriem ir vienādas,” skaidro notāre.  Maksa par notāra pakalpojumiem ir noteikta Ministru kabineta noteikumos, kas pieņemti pirms diviem gadiem. Kopš tā laika notāru takses nav mainījušās, neskatoties uz vispārējo krīzi. Tiesa, krīze ietekmējusi notāru biroju darbiniekus – “to skaits ir stipri samazināts”. Pēc V. Pizičas domām, notāru takses varētu pārskatīt, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu reģionā, kurā notārs strādā un reģiona ekonomisko aktivitāti. “Lielajiem darījumiem ir jāapmaksā mazie. Tagad notāru takses ir vienādas visā valstī, taču situācija Latgalē un Rīgā atšķiras,” uzskata notāre. Konkrēti kuras takses varētu pārskatīt, V. Piziča neatklāj, jo par šo jautājumu vajadzētu vienoties notāriem kopīgi.Patreiz, piemēram, pilnvaras sastādīšana pie notāra atkarībā no tās veida maksā no 11 līdz 27,5 latiem, testamenta sastādīšana – 25,3 latus, notariāls akts no 11 līdz teju pieciem simtiem latu plus neliels procents no darījuma summas, dokumenta ar saistībām sastādīšana – 38,5 latus, laulības līgums 18,9 latus un tamlīdzīgi. Notārus uztur samaksa par viņu sniegtajiem pakalpojumiem.