"Droši vien neesmu pārsteigts, ka mana kandidatūra ir noraidīta. Gaisotne apkārt jau kādu laiku bija tāda, ka varētu noraidīt," portālam Diena.lv sacīja Pabriks, kurš atzina, ka viņu pārsteiguši prezidenta argumenti vai "drīzāk to trūkums", kāpēc neuzticēt veidot nākamo valdību.
Pabriks norādīja, ka arī budžeta veidošanas laikā nav bijis neviens prezidenta iebildums par Aizsardzības ministrijas prasībām un uzskaitītajām pozīcijām, tāpēc "neargumentēta noraidīšana dod iespēju spekulācijām", atzina neatbalstītais premjera amata kandidāts.
Viņš arī uzsvēra, ka arī "Zvārdes poligona jautājums", ko kā pretargumentu piesaucis, bet sīkāk nav paskaidrojis prezidents, ir pārsteidzošs.
"Zvārdes poligons tiek pieminēts jau trīs nedēļas, bet nav skaidrs, kāpēc tas apšauba Aizsardzības ministrijas un manu kā ministra darbību un mērķus," teica Pabriks. Viņš piebilda - Aizsardzības ministrija nav saņēmusi iebildumus par savu darbu un plāniem arī no NATO un citām tās dalībvalstīm.
Kādreizējo PSRS aviācijas mērķpoligonu Zvārdē bruņotie spēki patlaban attīra no sprādzienbīstamiem priekšmetiem. Ņemot vērā šīs teritorijas bīstamību, lai samazinātu potenciālo nelaimes gadījumu riskus, pagājušā gadā Aizsardzības ministrija nolēma nopietni pievērsties šīs problēmas risināšanai. Kā optimālākais variants atzīta poligona zemju uzpirkšana sadarbībā ar VAS Latvijas Valsts meži, kurai šādiem mērķiem ir speciāla programma, raksta aģentūra LETA.
Aizsardzības ministrija ir noliegusi izskanējušās ziņas, ka zemju uzpirkšana notiek ar mērķi Zvārdē izvietot NATO poligonu. Nekustamā īpašuma tirgotājs Latio kā Latvijas Valsts mežu pilnvarotais pārstāvis līdz septembrim bija uzpircis aptuveni 540 hektārus Zvārdes zemes, aģentūru LETA iepriekš informēja Zvārdes pagasta pārvaldes vadītājs Imants Džulis.
Pagājušā gada rudenī AM, ņemot vērā Zvārdes zemē atrodamo sprāgstvielu daudzumu, finansēja brīdinājuma zīmju izvietošanu. Padomju armija aviācijas mērķpoligona vajadzībām izmantoja ap 26 000 hektāru zemes, bet pašlaik par bīstamiem tiekot uzskatīti aptuveni 10 000 hektāru - aktīvās bombardēšanas zona, raksta LETA.
Jau vēstīts, ka Valsts prezidents Bērziņš pēc otrā sarunu raunda par jaunas valdības veidošanu nav guvis pārliecību par partiju līdz šim izvirzīto kandidātu atbilstību nākamā valdības vadītāja statusam, tāpēc neviena no nosauktajām personām netiks aicināta sastādīt Ministru kabinetu, vēstīts Valsts prezidenta kancelejas izplatītā paziņojumā. Bērziņš pats paskaidroja, ka lēmums nevirzīt Pabriku uz premjera amatu saistāms arī ar viņa darbību aizsardzības ministra amatā un kādu "Zvārdes poligona jautājumu", kuru gan prezidents sīkāk nepaskaidroja, jo tā esot ierobežotas pieejamības informācija.
Bērziņš preses konferencē pēc otrā politisko sarunu raunda teica, ka sagaida, ka premjera amata kandidātus nosauks politiskās partijas, bet gadījumā, ja partijām tādu kandidātu izvirzīšana neizdošoties, viņš premjera amata kandidātu gatavs 7.janvārī nosaukt pats.
Prezidents pagaidām izvairījās nosaukt savus favorītus uz premjera amatu, jo "arī labam vīnam, pat Latvijā ražotam, ir jānorūgst!"
Prezidenta paziņojumā pausts, ka Vienotība, kas uzņēmās valdības veidošanas iniciatīvu, premjera kandidāta virzīšanas kritērijos nav ievērojusi konsekventu nostāju.
"Viens no sākotnēji izteiktajiem Vienotības kritērijiem nākamajam valdības vadītāja kandidātam ir nepieciešamība pēc labām fiskālās politikas un makroekonomikas zināšanām, kas neatbilst otrajā sarunu kārtā virzītā kandidāta kompetencēm. Arta Pabrika līdzšinējā darbība aizsardzības ministra postenī Valsts prezidentam ir devusi pārliecību par to, ka minētā persona nevar pildīt Ministru prezidenta amata pienākumus šajā periodā," norādīts Valsts prezidenta kancelejas vēstījumā.