Pagājušajā diennaktī reģistrēti 89 kūlas ugunsgrēki

Kā liecina VUGD un AAS "Balta" apkopotā informācija, līdz ar pirmajiem iedzīvotāju centieniem sakopt savus zemes gabalus vai atklāt grilēšanas sezonu pieaug arī dažādu negadījumu skaits, kas skar cilvēkus un viņu īpašumus. Visbiežāk šīs nelaimes ir saistītas ar pašu iedzīvotāju neuzmanību, atpūšoties un rīkojoties ar uguni.Kopš gada sākuma valstī ir reģistrēti jau vairāk nekā 2700 ugunsgrēku, tajos gājuši bojā 62, bet cietuši 100 cilvēki, liecina VUGD apkopotā statistika. Savukārt "Balta" šogad ir saņēmusi 61 atlīdzības pieteikumu par dažādām ugunsnelaimēm, kurās cietušas klientu mājas un iedzīve. Patlaban pieteikto zaudējumu kopējā vērtība sasniedz jau 350 000 latu, aģentūru LETA informēja "Baltas" ārējo komunikāciju vadītāja Kristīne Martinsone.Kā pastāstīja VUGD preses pārstāve Inga Vetere, viena no lielākajām problēmām, ar ko pavasarī saskaras ugunsdzēsēji, ir pērnās zāles jeb kūlas dedzināšana, kas vēl joprojām ir izplatīta visā Latvijā. Šogad fiksēti jau vairāk nekā 700 kūlas ugunsgrēku, kuru rezultātā izdegusi zeme aptuveni 500 hektāru platībā, nopostītas vairākas ēkas un apdegumus guvis viens cilvēks. Savukārt pagājušajā gadā kopumā tika fiksēti 1695 kūlas ugunsgrēki.Kā norāda AAS "Balta" valdes loceklis Kristians Pudans, kūlas dedzināšana ir tīša, ļaunprātīga rīcība, kas ne vien nodara kaitējumu dabai, bojājot augsni un sadedzinot dzīvās radības, bet arī apdraud pašus dedzinātājus, apkārtējos cilvēkus un viņu īpašumus. "Der atcerēties, ka kūlas dedzināšana ir aizliegta [..], turklāt, ja šādas ļaunprātīgas darbības rezultātā cieš īpašums, tad visā Latvijā pieņemtā apdrošināšanas prakse nosaka, ka par šādiem negadījumiem apdrošināšanas atlīdzība netiek izmaksāta," atgādina Pudans.Pērn "Balta" kopumā saņēmusi 212 apdrošināšanas atlīdzības pieteikumus par ugunsgrēku nodarītiem zaudējumiem mājokļiem un to iedzīvei. Aizvadītā gada laikā par šiem negadījumiem atlīdzībās izmaksāti 830 000 latu.VUGD Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes priekšnieks Dzintars Umulis, sākoties svētku brīvdienām, ikvienu iedzīvotāju aicina atcerēties, ka kūlas dedzināšana ir aizliegta, turklāt tā ir arī bīstama gan īpašumam, gan apkārtējiem, jo šādu degšanu ir grūti kontrolēt un tā var strauji pāraugt nozīmīgā ugunsnelaimē ar bēdīgām sekām. "Turklāt nedrīkst aizmirst par elementāru piesardzību, arī kurinot ugunskurus un grilus. Jāparūpējas par to, lai atklātas liesmas tuvumā nebūtu viegli degoši priekšmeti un lai ugunskura vieta būtu attiecīgi norobežota, novēršot pēkšņu uguns izplatīšanos," atgādina Umulis.Ministru kabineta "Ugunsdrošības noteikumi" paredz, ka ikvienas personas pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var novest pie ugunsgrēka. Noteikumu 20.punkts nosaka, ka objekta teritorija sistemātiski jāattīra no degtspējīgiem atkritumiem, bet ap ēkām desmit metrus plata josla jāattīra no sausās zāles un nenovākto kultūraugu atliekām. Cita starpā minētajā normatīvajā aktā noteikts, ka zemes īpašnieks (vadītājs) veic visus nepieciešamos pasākumus, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana.Par kūlas dedzināšanu fiziskām personām draud naudas sods no 200 līdz 500 latiem vai pat administratīvais arests uz laiku līdz 15 diennaktīm. To nosaka APK 179.pants "Ugunsdrošības prasību pārkāpšana", kurā cita starpā paredzēta atbildība tieši par kūlas dedzināšanu. Par šajā pantā minētajiem pārkāpumiem iedzīvotājus var sodīt gan policija, gan arī ugunsdzēsēji.