Apakškomisijas lēmums paredz veikt grozījumus Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā, nosakot, ka likuma mērķis ir arī aizsargāt nedzimušu dzīvību no ieņemšanas brīža no jebkādiem prettiesiskiem apdraudējumiem un nodrošināt embrija un augļa attīstības aizsardzību. Tāpat apakškomisija rosina likumā iekļaut skaidrojumu jēdzieniem "embrijs", "auglis" un noteikt, ka par dzīvotspējīgu atzīstams auglis, sākot ar 22.grūtniecības nedēļu.
Deputāti arī piedāvās no nākamā gada līdz 120 stundām pagarināt pārdomu laiku, pirms ārsts drīkstēs veikt abortu. Patlaban likumā noteikts, ka grūtniecības pārtraukšanu ārsts drīkst veikt ne agrāk par 72 stundām pēc grūtniecības pārtraukšanas norīkojuma izsniegšanas. Tomēr deputāti arī vienojās, ka ārstam atsevišķos gadījumos būs iespēja samazināt pārdomu laiku uz trīs diennaktīm.
Apakškomisijas vadītājs Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK) arī uzsvēra, ka līdz nākamajam gadam nepieciešams iedzīvināt visus atbalsta mehānismus grūtniecēm, par kuriem apakškomisija jau iepriekš vienojusies. Nepieciešamas īpaši sagatavotu speciālistu konsultācijas sievietēm, kuras plāno veikt grūtniecības mākslīgu pārtraukšanu, psihologu, sociālo darbinieku, juristu, ginekologa-ģimenes ārsta konsultācijas ar pietiekoši laiku, lai sniegtu pilnīgu informāciju sievietei un arī topošā bērna tēvam, skolās kā obligātu ieviest ģimenes un veselības mācību, kā arī nodrošināt cienīgu finansiālu atbalstu jaunajām māmiņām, savukārt bērniem iespēju apmeklēt bērnudārzus.
Politiķis arī akcentēja, ka šādu iniciatīvu "mēģināt padarīt kā virzienu uz abortu aizliegšu ir nekorekti un negodīgi". Viņš arī uzsvēra, ka šie likuma grozījumi paredz saglabāt esošo tiesisko regulējumu par sievietes izvēles tiesībām veikt mākslīgu grūtniecības pārtraukšanu.
Parādnieks skaidroja, ka likumdošanas iniciatīvu apakškomisijas deputāti iesniegs Saeimā. Likumprojektu būs iespēja parakstīt arī citiem deputātiem. Atbilstoši Saeimas Kārtības rullim likumprojektu Saeimā var iesniegt ne mazāk par pieciem deputātiem. Šodien priekšlikumu par pārdomu laika pagarināšanu atbalstīja seši apakškomisijas deputāti, savukārt pārējos priekšlikumus par likuma grozījumiem - pa pieciem deputātiem.
Parādnieks norādīja, ka diskusijās tika atzīts, ka abortu veikšana ir saistīta arī ar sociālām problēmām, un, ja tiktu panākta vienošanās par konkrētiem soļiem situācijas uzlabošanai, tad, iespējams, varētu kādus no šiem likuma grozījumiem atlikt.
Otrdien apakškomisijas sēdē deputāti arī tika informēti par dažādu institūciju atzinumiem par iespēju veikt šādus grozījumus. Veselības ministrija tos neatbalsta, arī Labklājības ministrija atzinumā pauž līdzīgu viedokli, tiesībsargs aicina negrozīt likuma mērķi un neatbalsta pārdomu laika pagarināšanu, savukārt atbalsta skaidrojumu ieviešanu.
Savukārt Tieslietu ministrija norāda, ka norma par nedzimušas dzīvības aizsardzību no ieņemšanas brīža no jebkādiem prettiesiskiem apdraudējumiem būtu deklaratīva, jo nav īsti skaidras juridiskās sekas. Ministrija arī skaidro, ka ieņemšanas fakts sākotnēji objektīvi nav zināms nevienai personai, tādējādi juridiskās aizsardzības sākumā brīdi nebūs iespējams noteikt, savukārt attiecībā uz terminu skaidrojuma iekļaušanu ministrijas atzinumā pausts viedoklis, ka nav skaidrs, kādu juridisku mērķi un sekas plānots sasniegt, turklāt saskaņā ar tiesību teoriju normatīvajos aktos būtu jāatturas regulēt bioloģisko un dabas procesus, jo tam nav juridisks saturs. Tikmēr pārdomu laika pagarināšana, pēc ministrija pārstāvju domām, juridiskus šķēršļus neradīs, taču jāņem vērā arī psihologu un ārstniecības personu viedoklis.
Pasaules Veselības organizācijas norāda uz riskiem, kas varētu būt saistīti ar pārdomu laika pagarināšanu - vairojot juridiskus ierobežojumus un likumos noteiktos šķēršļus, varētu veidoties situācijas, kad sievietes meklēs pakalpojumu sniedzējus, kas gatavi apiet jaunus noteikumus vai arī atrodas ārpus oficiālās veselības aprūpes sistēmas.
Arī Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācija pauž viedokli, ka pārdomu laika pagarinājums var nostādīt sievietes sarežģītā situācijā, kad viņas izvēli uz grūtniecības pārtraukšanu vairs nav iespējams īstenot viņai trūkstošo zināšanu vai veselības aprūpes sistēmas organizatorisku nepilnību dēļ. Asociācija arī uzskata, ka priekšlikums noteikt tiesisko aizsardzību nedzimušai dzīvībai no ieņemšanas brīža un nodrošināt embrija un augļa attīstības aizsardzību veidos sarežģītu juridisku ierobežojumu un likumā definētu šķēršļu ķēdi, kas ierobežos sievietes reproduktīvās tiesības un kas varētu būtiski ietekmēt legālā aborta kvalitāti un pieejamību.
Tikmēr piedāvātā likumprojekta autori - Latvijas Universitātes Krimināltiesisko zinātņu katedras vadītāja profesore Valentija Liholaja un zvērināta advokāte Petra Janule - uzsver, ka dzīvības aizsardzība kopš ieņemšanas brīža pasargās arī no tādiem prettiesiskiem apdraudējumiem kā necienīga izturēšanās pret embrijiem un neatļautiem eksperimentiem ar vēl nedzimušu bērnu.
(papildināta visa ziņa)