Jau esam rakstījuši, ka LR nonācis ļoti smagās ekonomiskās grūtībās, kad parādu summa pārsniegusi 700 000 latu. Parāda dēļ no amata atkāpies līdzšinējais radio vadītājs, bet par vietas izpildītāju iecelts kādreizējais radio priekšnieks Dzintris Kolāts. Viņš šonedēļ devās uz valdību un pie Saeimas deputātiem, prasot 1,05 miljonu latu lietu dotāciju radio, kas būtu nepieciešama, lai turpinātu darbu. Šajā summā nav ierēķināta parādu samaksa. Valdība solīja aizdot naudu parāda segšanai, bet papildus finansējumu nesolīja.
Kā vērtē mediju eksperte Anda Rožukalne, šāda LR rīcības drīzāk ir uztverama kā izmisuma solis. Viņa arī norāda, ka, ja sabiedrība ir gatava ziedot un aizstāvēt LR, iespējams, šis būtu īstais brīdis ieviest noteiktu abonēšanas maksu, kas būtu jāmaksā visiem iedzīvotājiem.
“Tas gan nav labākais risinājums, jo noņem atbildību no radio valdes un Nacionālās radio un televīzijas padomes. Ja radio būtu cietis ugunsgrēkā, būtu pilnīgi dabiski, ka klausītājiem tiek lūgta palīdzība, Tomēr šis ir cits gadījums. Šāda rīcība vairāk rada sajūtu, ka atbildība un atbalsts tiek prasīts no tiem, kas procesā nemaz nav iesaistīti. Ja tomēr ziedojumu vākšanas iespēja tiek atzīta par piemērotu, tie būtu jāvirza noteiktam mērķim – raidījumam vai programmai, kurai tiek paredzēta liela auditorija un klausītāju atbalsts. Tad gaidāmā efektivitāte būtu augstāka. Arī pasaulē šis ir visnotaļ jauns fenomens. Iespējams gan tāpēc, ka citās valstīs radio finansējuma sistēma ir skaidrāka un pārskatāmāka”.
Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāne Inta Brikše mazliet ironiski norāda, ka līdzīgi ir rīkojusies Latvijas Televīzija, tādēļ arī Latvijas Radio nav iemesla tā nedarīt. Pašreiz ziedojumu vākšana ir uzskatāma par populāru tendenci, arī lietās, kur drīzāk būtu jānodarbojas ar labāku menedžmentu, īpaši attiecībā uz valsts naudu, viņa uzskata. Līdz ko valsts naudas sākt trūkt, to aizstājot ar ziedojumiem. Viņa spriež, ka, acīmredzot, cilvēkiem vēl ir nauda ko ziedot, ja viņi gatavi atbalstīt. Runākot par citu valstu pieredzi sabiedrisko mediju finansēšanā, I.Brikše norādīja, ka situācijas, kad tiek ziedots noteiktam mērķim ir ikdienišķas, taču šādas rīcība novērota neesot.
Diena jau rakstīja, ka ziedojumi tiek vākti arī nacionālā seriāla "Neprāta cena" uzņemšanai. Ziedojumu kontu atvēruši filmas veidotāji un tam atbalstu izteikusi arī Latvijas televīzijas vadība. Šīs nedēļas laikā kļūs zināms, vai izdevies savākt nepieciešamos 160 000 latu jaunu sēriju uzņemšanai līdz Jāņiem.
(papildināta ar I.Brikšes viedokli)