Policija uzsākusi kriminālprocesu, nozīmējusi tiesu medicīnisko ekspertīzi. Kuldīgas policijas iecirknis lūdz atsaukties ikvienu, kura rīcībā esošā informācija varētu palīdzēt izmeklēšanā, zvanot pa tālruni 63374401, 6337407, 02.
Kā vēsta LETA, zīdaiņa mirstīgās atliekas atrastas sakopšanas talkas laikā. Mirušā zēna ķermenis jau ir sadalīšanās stadijā, tāpēc pēc sākotnējās apskates neesot iespējams noteikt nekādas iespējamās vardarbības pazīmes.
Talcinieki sākumā gribējuši vīstokli vienkārši izmest, bet tad nolēmuši paskatīties, kas tajā iekšā, un konstatējuši bērna līķi, portālam Diena.lv pastāstīja Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kuldīgas iecirkņa priekšnieks Gints Mežiņš. Vīstoklis bijis paslēpts dzīvžogā un no ceļa nav bijis redzams. Pēc pirmās apskates tiek pieļauts, ka bērns ir 1-2 nedēļas vecs. Kamēr nav notikusi ekspertīze, nav iespējams pateikt, cik ilgi līķis gulējis ceļa malā un vai bērna nāve iestājusies vardarbības rezultātā. Policija nolēmusi aptaujāt vietējos iedzīvotājus, vai tuvākajā apkārtnē nedzīvo kāda sieviete, kas bijusi stāvoklī, bet šobrīd viņai bērna nav. Kuldīgas policijas pārvaldes praksē ir bijuši gadījumi, kad tiek atrasts jaundzimuša bērna līķis, taču pēdējo pāris gadu laikā tādu gadījumu nav bijis. Tāpat policijai nav ziņu, ka pēdējos gados kāds būtu atstājis zīdaini pie Kuldīgas slimnīcas durvīm.
Jānorāda, ka šis ir jau trešais mirušais jaundzimušais, kas atrasti nepilna mēneša laikā. Kurzemes reģiona pārvalde joprojām izmeklē gadījumu, kad pirms pusotras nedēļas Liepājā mežā pie zemes ceļa tika atrasta mirusi meitenīte. Limbažos savukārt pirms dažām nedēļām kādā dzīvoklī ledusskapī tika atrasts miris jaundzimušais.
Situācija, kad mēneša laikā tiek atrasti trīs miruši zīdaiņi, ir ārkārtēja, uzskata Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas priekšniece Laila Rieksta – Riekstiņa. «Ir ļoti sarežģīti komentēt, jo nav objektīvu apstākļu, kāpēc tā būtu jārīkojas. Ir daudz iespēju, kā rīkoties, pat ja māte uzskata, ka nav spējīga par bērnu rūpēties pati. Pat ja māte no Kuldīgas nevar atvest bērnu uz glābējsilīti Rīgā, var atstāt pie slimnīcas vai bērnudārza durvīm, atstāt jau dzemdību namā, no kurienes šis bērns nonāks audžuģimenē, kur par viņu rūpēsies. Lai arī ir krīze, ir daudz ģimeņu, kas vēlas adoptēt bērnus, un arī bērnu aprūpes centri, kur uzņem zīdaiņus, nav pārpildīti. Ikvienā pašvaldībā sniedz palīdzību bērniem, un mums nav zināmi tādi gadījumi, kad pašvaldības būtu palīdzību atteikušas. Katrā ziņā, ja cilvēks negrib rūpēties par bērnu, šis bērns nav jānogalina. Te būtu jāvaicā psihologiem, kāpēc tas notiek,» norādīja L.Rieksta – Riekstiņa.
Pat ja cilvēki skaidri zina, ka pastāv glābējsilītes un bērnu nami, aizgādāt jaundzimušo uz turieni prasa zināmu piepūli un uzupurēšanos, tāpēc cilvēki izšķiras par tik zvērīgu rīcību kā bērna nogalināšana, norādīja misijas Pakāpieni vadītājs Viljams Šulcs. “Taču ir grūti attaisnot šādu rīcību ar to, ka cilvēki nezina, kā rīkoties,» uzsvēra V.Šulcs. Viņaprāt, daudzus gadus maznodrošinātie iedzīvotāji cerējuši, ka viņus pamanīs, bet tagad visas ilūzijas ir sabrukušas, un cilvēkos radies ļaunums. V.Šulcs arī uzskata, ka situāciju par labu vērst var vienīgi valsts institūcijas, jo plašsaziņas līdzekļi nespēj ietekmēt pietiekami lielu sabiedrības daļu.
(papildināta ar pēdējo rindkopu)