I. Krastiņa norādīja, ka Glūdas pagasta mazdārziņā tiks piemēroti tādi paši fitosanitārie pasākumi, kā pagājušajā gadā – iznīcinās augus 10 metru rādiusā ap inficētajiem kokiem.
Šobrīd dienests gan komercdārzos, gan piemājas dārzos veic pastiprinātu monitoringu, lai noteiktu augiem bīstamās karantīnas slimības bakteriālo iedegu (ervinia amylovora) izplatību.
VAAD inspektori uz Nacionālo fitosanitāro laboratoriju līdz šim ir nosūtījuši 1218 paraugus. No tiem 1058 paraugi ir noņemti Dobelē Latvijas Valsts augļkopības institūtā un "Pūres DIS". 160 paraugi ir noņemti komercdārzos un piemājas dārzos. Kopumā testēšana ir pabeigta 679 paraugiem, no tiem viens paraugs - mazdārziņā Jelgavas rajonā - ir bijis pozitīvs.
VAAD pārstāve arī pavēstīja, ka par pērn piemēroto fitosanitāro pasākumu efektivitāti būs iespējams spriest rudenī, kad tiks pabeigts visaptverošs monitorings. VAAD turpina veikt uzraudzības pasākumus.
VAAD direktors Ringolds Arnītis situāciju vērtē kā apmierinošu, jo gan pērn savlaicīgi veiktie fitosanitārie pasākumi, gan šā brīža laika apstākļi neveicina slimības izplatību.
Bakteriālā iedega pērn tika atklāta vairākos Latvijas augļu dārzos. Baktērija - bakteriālo iedegu ierosinātāja - rada nopietnus ekonomiskos zaudējumus valstīs, kurās tā ir izplatīta. Slimība ne tikai samazina augļu ražu, bet ir ļoti bīstama arī augiem.
Vislielākais slimības apdraudējums ir noteiktiem rožu dzimtas augiem - ābelēm, bumbierēm, cidonijām, krūmcidonijām, pīlādžiem, korintēm un vairākiem dekoratīviem augiem. Slimības pazīmes ir dažu vai visu ziedu nokalšana, pumpuru novīšana, jauno dzinumu deformēšanās, augļu brūnēšana, sačokurošanās, koku mizas plaisāšana, vēlāk izžūšana. Turklāt raksturīga pazīme ir ķīļveida čūlas. Galvenokārt bīstamo slimību izplata bites, putni, vējš, kā arī tā var izplatīties ar stādāmo materiālu.