Diskusijas dalībnieku vidū arī Ēķis un Stendzenieks
Raidījuma vadītājs Haralds Burkovskis diskusiju nosauca par unikālu notikumu kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, kas formulēs sabiedrības pasūtījumu politiķiem. Pirmais raidījums bija veltīts Latvijas mērķiem un to, kādā valstī mēs vēlētos dzīvot. Raidījumā arī tiek demostrēts, kādā ātrumā ik brīdi pieaug valsts parāds. Skatītājiem tika piedāvāta iespēja piedalīties interaktīvā aptaujā, atbildot uz jautājumu «Kādai jābūt Latvijas galvenajai vērtībai?»
Studijas centrā bija izvietota kustības Par labu Latviju! emblēma, un pirmajā diskusijā piedalījās arī šīs kustības līderis, LNT ģenerāldirektors Andrejs Ēķis, kā arī Tautas partijas un LPP/LC priekšvēlēšanu kampaņas jeb AŠ2 autors Ēriks Stendzenieks. Pirmajā diskusijā piedalījās arī kinorežisors Jānis Streičs, dzejnieks Jānis Peters, aktrise Karīna Tatarinova, ārsts Andrejs Ērglis, profesore Ilga Kreituse, akadēmiķis Jānis Stradiņš, profesors Ivars Lācis, žurnāliste Alla Petropavlovska un firmas Lido īpašnieks Gunārs Ķirsons.
Eksperti: politiska organizācija tiek maskēta kā pilsoniskā sabiedrība
Studijas noformējumā bija redzams jaunas sabiedriskas organizācijas
zīmols, piedalījās arī tās pārstāvji, taču tas netika definēts,
pārstāvot un piesavinoties visas tautas intereses, pēc pirmā diskusijas raidījuma secina portāla aptaujātie eksperti.
Mediju kritiķes Andas Rožukalnes vērtējumā, diskusija pēc formas izskatījās kā "daiļpļāpātava vai tradicionāls ķēķis, kurā vari izrunāties, nolaist tvaiku, kura mērķis ir pats izrunāšanās process". Arī tas esot svarīgi, taču kopumā diskusija, viņasprāt, veicināja pasivitāti, jo nedemonstrēja jaunu pašrefleksijas līmeni, kas vestu pie jau daudzkārt pieminēto problēmu risinājuma, atbildības uzņemšanās, aktivitātes. "Arī diskusijas dizains parādīja, ka te sapulcējušies "labie mēs", kas saspiedušies kopā šaurā lokā, ārpusē ir "sliktie viņi", kas tiek asociēti ar negatīvajiem procesiem. Problēmu centrā vairākkārt tika minēti latvieši, problēmas kā latviešu risināmas un ar latviešiem saistītas, atkal parādot šauro skatījumu un noslēgšanos. Baidos, ka šāda diskusija turpina kultivēt sabiedrībā kupli zaļojošo vēlmi gaidīt risinājumus un rīcību no citiem, no ārpuses - tas pašiem tikmēr ļauj neko nedarīt,» raidījumu komentēja A.Rožukalne.
Pati ideja par tautas deklarāciju kā vienošanos ar politisko eliti nav slikta, taču problēma ir pasniegšanas veidā, uzskata portāla politika.lv galvenais redaktors Dmitrijs Petrenko. «Nevar uzrakstīt deklarāciju, ja netiek uzdoti konkrēti jautājumi. Nevar formulēt, kāds ir valsts mērķis, ja pašam raidījumam nav mērķa. Mani traucēja logo studijas centrā, jo politiska organizācija tiek maskēta kā pilsoniskā sabiedrība. Diskusijas vadītājam ir jābūt uzticamam, taču Haralds Burkovskis asociējas ar reklāmas cilvēku, kurš runā jebko, par ko ir samaksāts. Nav runa par viņa prasmēm, bet uzticamību. Nevaru noticēt, ka viņš ir neitrāls,» norādīja D.Petrenko. Viņš arī uzskata, ka raidījuma tonis bijis ļoti populistisks. «Maz ir teikt, ka cilvēks ir vērtība, jārunā, kā piespiest eliti būt atbildīgiem,» uzskata D.Petrenko. Viņaprāt, lai noturētu skatītāju interesi visu nedēļu, raidījumam jākļūst konkrētākam, jo pirmās dienas entuziasms ilgi nesaglabāsies.
Latvijas radio politologs Juris Rozenvalds šorīt atzinīgi novērtēja faktu, ka diskusijas vispār notiek. Viņš uzsvēra, ka tās var palīdzēt vēlētājiem sasniegt to, ko «viens no demokrātijas klasiķiem sauc pa apgaismotu izpratni, jo vēlētāju uzdevums ir ne tikai aiziet uz vēlēšanām un brīvi iemest biļetenu, bet mūsdienu situācijā saprast, ko tad īsti man kā vēlētājam vajag.» Politologs uzsvēra, ka ir svarīgi, cik šajā diskusijā ir pārstāvēti dažādi viedokļi: «Ja tā ir brīva diskusija, man kā vēlētājam ir vienalga, kas aiz tās stāv, ja tā nav reklāma, bet reāla saruna par lietām, kas veidojas uz interaktīviem pamatiem.»
A.Rožukalne uzskata, ka diskusija bijusi ļoti gara, pašpietiekama un diezgan garlaicīga, uz dažām emocijām balstīta runāšana ap vispārīgu mērķi, ko izglābusi Alla Petropavlovska, Ilga Kreituse un vēl daži dalībnieki.
Diskusiju temati būs kā cilvēka dzīvesgājums
Raidījumu tēmas nedēļas garumā ir sakārtotas pēc cilvēka dzīves gājuma no dzimšanas līdz vecumdienām. Piemēram, otrdienas vakara temats ir bērni, dzimstība, ģimene, demogrāfija un valsts loma šajā procesā, pastāsta LNT Pašreklāmas daļas vadītāja Inguna Sermole.
Diskusiju beigās tikšot noformulēti 10 pamatprincipi valsts pārvaldei. Šī deklarācija būšot pamats, uz kura politiķiem un ierēdņiem nāksies pieņemt lēmumus, izstrādāt likumus un vadīt Latviju.
(papildināta ar pēdējo sadaļu)