Apstrīdētā norma paredz pienākumu maksāt nodrošinājumu, iesniedzot iesniegumu Iepirkumu uzraudzības birojam (IUB). V. Zatlers pieteikumā norādīja, ka tā nesamērīgi ierobežo personas tiesības uz taisnīgu tiesu, kā arī iespēju prasīt pārskatīt valsts un pašvaldību līdzekļu izmantošanas tiesiskumu, pasliktina uzņēmējdarbības vidi, mazina godīgu konkurenci, kā arī uzticību iestāžu darbības tiesiskumam.
Satversmes tiesa atzina, ka apstrīdētās normas mērķis ir atturēt personas no apzināti nepamatotu iesniegumu iesniegšanas IUB un tādā veidā veicināt publiskā iepirkuma procedūras ātrumu un efektivitāti. Tomēr norma attiecas ne tikai uz personām, kuras iesniedz birojam apzināti nepamatotus iesniegumus, bet arī uz tām personām, kuru iesnieguma iemesls ir patiesas šaubas par procedūras likumību.
Tiesa norādīja, ka prasība iesniegt nodrošinājumu neveicina iepirkuma procedūras efektivitāti, jo efektīvu iepirkuma norisi garantē tikai tādas prasības un ierobežojumi, kas nodrošina līdzsvaru starp laika ekonomiju iepirkuma procedūrās, no vienas puses, un procedūru tiesiskuma nodrošināšanu, kas ietver gan pamatotu pasūtītāja darbību iepirkuma procedūras laikā, gan arī pasūtītāja pieņemto lēmumu pēcpārbaudi, no otras puses.
Tiesa norādīja, ka iesnieguma izskatīšanu Birojā nevar uzskatīt par iepirkuma procedūras nesamērīgu pagarināšanu, jo iesnieguma izskatīšanas termiņš ir noteikts likumā un pasūtītājam, plānojot iepirkumu, ir iespējams ar to rēķināties. Iepirkuma procedūras ātrumu ietekmē ne tik daudz iesniegums par iespējamiem procedūras pārkāpumiem, kas atbilstoši likumam var procedūru pagarināt par vienu mēnesi un trim darbdienām, bet gan nesavlaicīga un nepareiza iepirkuma procedūras plānošana. Pasūtītājam, pareizi un savlaicīgi plānojot iepirkumu, ir iespējams uzsākt iepirkuma procedūru ar precīzu galarezultāta termiņu. Vienlaicīgi tiesa norādīja, ka valstij atbilstoši labas pārvaldības principam ir pienākums nodrošināt tādus apstākļus, lai IUB savas funkcijas varētu veikt normatīvajos aktos noteiktajos termiņos.
Tiesa atzina apstrīdēto normu par neatbilstošu Satversmes 92.pantam un spēkā neesošu no sprieduma stāšanās dienas.
Valsts prezidents tiesā apstrīdēja Publisko iepirkumu likuma 83.2 panta
un pārejas noteikumu 12.punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes
1. un 92.pantam. Pieteikumā tika lūgts atzīt apstrīdēto normu par neatbilstošu Satversmes
1.pantam, kas noteic, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika,
un 92.pantam, kas cita starpā garantē iespēju aizstāvēt savas tiesības un
likumiskās intereses taisnīgā tiesā.
V.Zatlers ir gandarīts par ST spriedumu, informē viņa preses dienests. Prezidents ir pārliecināts, ka tas veicinās publisko iepirkumu procedūras caurspīdīgumu un efektivitāti, kā arī tiesiskumu valstī.
Kopš Satversmes tiesas likuma pieņemšanas Valsts prezidents ST ar pieteikumu vērsies pirmo reizi.
(pievienotas pēdējās divas rindkopas)