Uz laikraksta jautājumu, ja jau sabiedrību tā tracina situācija, ka Kargins un Krasovickis ikmēnesi procentu maksājumos saņem tūkstošus, varbūt vienkāršāk eks-īpašniekiem ir izmaksāt visu viņu naudu un ilgāk nemocīties, I.Rimšēvičs atbild: "Domāju, tas varētu būt diezgan reāls variants." Latvijas Bankas prezidents uzskata, ka valdība varētu rast šīs problēmas juridiski pieņemamu risinājumu.
Šāda iespēja tiks izskatīta gadījumā, ja būs radusies iespēja bijušo akcionāru līdzekļus aizvietot ar kāda cita investora līdzekļiem uz zemākām vai līdzvērtīgām likmēm, portālam Diena.lv sacīja Finanšu ministrijā.
"Finanšu ministrija norāda, ka bijušo Parex bankas akcionāru depozīti bankā ir ieguldīti bankas subordinētajā kapitālā, tādēļ izmaksas gadījumā šie līdzekļi būtu jāaizvieto ar līdzvērtīgu ieguldījumu, lai bankas kapitāla pietiekamības rādītāju saglabātu līdzšinējā līmenī. Tādējādi valstij šo līdzekļu aizstāšana ir jāapsver gadījumā, ja līdzvērtīgu ieguldījumu bankas subordinētajā kapitālā iespējams nodrošināt uz zemākiem procentiem. Atgādinām, ka bankas pārņemšanas procesā procenti par bijušo Parex bankas akcionāru ieguldījumiem jau tika samazināti līdz tirgus likmēm," sacīja ministrijā.
Laikrakstam Latvijas bankas vadītājs arī pastāstīja, ka interesi par Parex bankas pirkšanu ir izrādījušas ap desmit kompānijām no dažādām pasaules malām – sākot no Ziemeļamerikas līdz Dienvidaustrumāzijai. Interesentu vidū ir arī Eiropas kompānijas. Viņš atzina, ka būtu ideāli, ja pārdošanas darījumā izdotos atgūt valsts ieguldīto naudu, kas tuvojas 700 miljoniem latu.
Intervijā laikrakstam I.Rimšēvičs arī pauž, ka Latvijas Banka nemeklē, kas vainojams, ekonomiskajā krīzē Latvijā. "Latvijas Banka nemeklē vainīgos, bet gūst mācības nākotnei. Mūs visvairāk interesē, kā Latvija pēc iespējas ātrāk izkļūs no esošās situācijas."
(papildināta ar Finanšu ministrijas viedokli)