Ministru prezidents informēja, ka valdības lēmums bija vienprātīgs, neviens ministrs neiebilda un neprasīja balsojumu. Viņš teica, ka valdība pēc būtības iepazinusies ar pārkāpumiem. Speciāli izveidotās komisijas atzinums ministru rīcībā nonācis jau vakar un šodien valdības sēdē komisijas vadītājs ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers "izgājis cauri" katram pārkāpumam.
Premjers piebilda, ka atzinums pagaidām ir slepens, bet to plānots atslepenot pēc Saeimas lēmuma par Vilnīti. No premjera teiktā noprotams, ka lielākā daļa pārkāpumu bijuši tie, par kuriem iepriekš sūdzējās KNAB darbinieki.
Parlamentam esot nosūtīti dokumenti, aicinot jautājumu izskatīt jau šodienas sēdē, taču tas būs atkarīgs no Saeimas darba kārtības.
Dombrovskis arī informēja, ka uz sēdi bija aicināts ierasties Vilnītis, tomēr Valsts kancelejas mēģinājumi sazināties ar viņu bijuši neveiksmīgi. Saskaņā ar instrukciju, kādā valsts augstākās amatpersonas apziņojamas, tika iesaistīts Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, taču arī tā pārstāvjiem ne telefoniski, ne personīgi ierodoties Vilnīša dzīvesvietā informāciju neesot izdevies nodot. Dombrovskis norādīja, ka atsevišķām televīzijām ir veicies labāk, jo Vilnītis šorīt ir ieradies sniegt interviju. Premjers atzīmēja, ka attiecīgās intervijas laikā sākotnēji esot bijusi paredzēta saruna ar veselības ministru Juri Bārzdiņu.
Uz valdības sēdi bija ieradušies Kalnmeiers, Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis Kažociņš un Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks.
Premjers atturējās komentēt jautājumus, kas attiecas uz jauna KNAB priekšnieka izvēli, solot to darīt pēc Saeimas lēmuma.
Kā ziņots, ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera vadītā komisija secinājusi, ka Vilnītis sistemātiski pieļāvis dažādus pārkāpumus un nav tos novērsis, tāpēc tā savā atzinumā iesaka izskatīt jautājumu par KNAB priekšnieka atbrīvošanu no amata. Dombrovskis pēc komisijas atzinuma publiskošanas paziņoja, ka saskaņā ar iepriekš koalīcijā panākto vienošanos rosinās valdību un Saeimu atbalstīt komisijas ieteikumu.
Aģentūras LETA aptauja liecina, ka lielākā daļa Saeimas frakciju varētu atbalstīt Vilnīša atbrīvošanu no amata. "Vienotības" frakcijas priekšsēdētāja vietniece Ilze Viņķele norādīja, ka "Vienotība" noteikti ņems vērā izmeklēšanas komisijas viedokli un balsos par Vilnīša atbrīvošanu no amata, un arī otras koalīcijas partijas Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis uzsvēra, ka ZZS nav mainījusi savu iepriekš pausto pozīciju, proti, ka balsos atbilstoši izmeklēšanas komisijas atzinumam. "Ja komisija būs nospriedusi, ka Vilnītis no amata jāatbrīvo, tad ZZS frakcija arī par to balsos," sacīja Brigmanis.
Savukārt apvienības "Par labu Latviju" (PLL) frakcijas vadītāja vietnieks Māris Kučinskis aģentūrai LETA pauda šaubas, vai Saeima pašreizējā statusā varētu balsot par amatpersonām. Viņš arī pauda viedokli, ka lēmumprojekta par Vilnīti tik ātri parlamentā nebūs. Kučinskis sprieda, ka nav īstais laiks skatīt šādus jautājumus, bet norādīja: PLL frakcija iepazīsies ar argumentiem un tikai tad pieņems galīgo lēmumu.
Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) frakcijas vadītājs Einārs Cilinskis vakar atzina - kaut gan frakcija vēl par to neesot lēmusi, visticamāk, VL-TB/LNNK deputāti balsos par Vilnīša atbrīvošanu no amata.
Piesardzīgāku viedokli pauda apvienības "Saskaņas centrs" (SC) frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins, norādot, ka SC frakcijai vispirms nopietni jāiepazīstas ar šo atzinumu.
Komisiju Vilnīša atbilstības amatam vērtēšanai valdība nolēma izveidot martā. Tajā strādāja Kalnmeiers, Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis Kažociņš, Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks, tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs (V) un Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Gundars Daudze (ZZS). Sākotnēji tā plānoja darbu pabeigt līdz maija vidum, taču vēlāk termiņš tika pagarināts.
Kopumā komisija izvērtēja 13 dažādus iespējamus pārkāpumus. No tiem viens gadījums, par kuru ir ierosināts kriminālprocess saistībā ar operatīvo līdzekļu izlietojumu, tika atstāts bez izskatīšanas, lai neietekmētu kriminālprocesa izmeklēšanu. Divos gadījumos komisija konstatēja, ka nav noticis likumpārkāpums, bet pārējos desmit gadījumos tika konstatēti dažādi pārkāpumi, vakar informēja Kalnmeiers.
Atzinumā visi pieci komisijas locekļi vienbalsīgi nobalsoja par to, ka ir pamats Vilnīti atbrīvot no amata saistībā ar viņa neatbilstību tam.
Ģenerālprokurors minēja divus faktorus, kas varētu būt traucējuši Vilnītim pietiekami veiksmīgi un profesionāli vadīt KNAB, - viņa nepietiekamā pieredze operatīvajā darbā un nepietiekamā sadarbība ar komandu. Kalnmeiers atzīmēja, ka pieredze operatīvajā darbā ir viens no galvenajiem kritērijiem, pēc kuriem vērtējams KNAB priekšnieks, taču ne pats galvenais.
(papildināts viss teksts)