Ministru vidū par šo priekšlikumu gan izvērtās diskusijas. Premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) šaubījās, vai, atbalstot šo ierosinājumu, nepalielināsies jau tā augstā tiesu noslodze, kas savukārt varētu novest pie tā, ka Tieslietu ministrija (TM) prasīs papildu finansējumu.
TM valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis pauda viedokli, ka sūdzību skaits tiesās pēc šādu izmaiņu veikšanas nebūs mērāms tūkstošos, jo iesniedzējam jāmaksā nodeva, kas ir dubultota. Līdz ar to TM uzskata, ka papildu finansējums nebūs nepieciešams.
Premjers, kurš joprojām pauda skepsi par šī priekšlikuma īstenošanas iespējām, lūdza arī kolēģu viedokli pirms lēmuma pieņemšanas. Ekonomikas ministrs Artis Kampars atzina, ka tā ir problēma Latvijā. "Es atbalstu mēģinājumu par to runāt un novērst anarhiju šajā jomā," teica Kampars.
Arī ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis atzinīgi novērtēja šo priekšlikumu, bet aizsardzības ministrs Artis Pabriks rosināja, ka interneta komentārus varētu rakstīt tikai reģistrēti lietotāji. Kultūras ministre Sarmīte Ēlerte norādīja, ka internets ir vienīgā joma, kur cilvēks nevar aizstāvēt savas tiesības, ja ir aizskarts viņa gods vai cieņa.
Pēc diskusijām valdība nolēma, ka Satiksmes ministrija (SM) kopā ar Tieslietu ministriju izstrādās grozījumus Elektronisko sakaru likumā, paredzot personai iespēju vērsties tiesā, lai aizstāvētu savas tiesības civiltiesiska aizskāruma internetā gadījumos, proti, kad notikusi goda un cieņas vai personas neaizskaramības, privātās dzīves aizskaršana internetā, un arī saņemt atbilstošu tiesisko aizsardzību.
Priekšlikumus nepieciešamajām izmaiņām izstrādāja eksperti no TM, SM, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas, Tiesībsarga biroja un Ministru kabineta pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās biroja.
Pašlaik cilvēkiem, kuri internetā ir aizskarti, nav pilnvērtīgu iespēju tiesiski aizstāvēt savas intereses. Pašlaik persona var iesniegt prasības pieteikumu tiesai, aizskārēja personas datus, taču, ja aizskārums noticis interneta vidē, šie dati cietušajai personai ir pieejami tikai ļoti retos gadījumos.
Ekspertu priekšlikums paredz, ka elektronisko sakaru komersants pēc tiesas pieprasījuma nodrošinās informācijas sniegšanu par abonenta vai reģistrētā lietotāja vārdu, uzvārdu vai nosaukumu un adresi, kuram savienojuma laikā piešķirta interneta protokola (IP) adrese, lietotāja identifikators vai telefona numurs, lai nodrošinātu elektroniskajā vidē aizskarto personas tiesību un tiesisko interešu aizsardzību civillietās.
Priekšlikums arī paredz, ka elektronisko sakaru komersantam ir tiesības pirms informācijas sniegšanas prasīt pieteicējam atlīdzināt izdevumus, kas radušies par informācijas sniegšanu. Elektronisko sakaru komersants var atteikties sniegt informāciju, ja tiesas pieprasījumā noteiktajā informācijas sniegšanas termiņā vai 30 dienu laikā, ja termiņš nav noteikts, pieteicējs nav atlīdzinājis izdevumus par informācijas sniegšanu.