Pauls Raudseps: Lecam bedrē

piekāpsimies un neņemsim naudu algām, idioti TURPINĀS ŅEMT KREDĪTUS UN CET GAISA PILIS. ŠIS PROCESS IR JĀAPTUR. RUNA NAV TIAKI PAR ALGĀM. VAR ARĪ VĪZĒS, JA REDZ PAR KO. BET 20 GADI PIERĀDĪJUŠI, KA JUKUŠIE VAIROJAS ĢEOMETRISKĀ PROGRESIJĀ.

Paklons autoram! Ka vienmer, - izcils raksts! Visdzilaka ciena, Ludmila

Nu pēc ilgiem laikiem Dienā viens patiešām sakarīgs raksts.

Mana rakstāmmašina jau kādu laiku ir muzejā. Jo ar to uzrakstīti daudzi raksti un grāmatas vismaz kādās sešās pasaules valstīs. Šajā sakarība, iespējams, ka jūs tas var interesēt, fakts. Diezgan daudz tā ārzemēs nopelnītā nauda joprojam "žūst" bankā ar interesantu nosaukumu "Vnešekonombank". Izskatās, ka viņi, saskaņa ar jūsu paredzējumu, tiešam negatavojās maksāt. Taču kā ārzemēs iekasē nodokļus, to gan zinu. Praktiski.

Nu nedīdiet vairs to datoru. Neviens Jums negrasās maksāt. Labāk paņemiet ekonomikas ābeci palasiet, vai vismaz Draizera "Finansists" un tad ko esiet sapratis par ekonomiku uzrakstiet, savai lietošanai uz rakstammašīnas.

Milzīga nauda cirkulē tepat Latvijā garām nodokļu iekasētājiem. Kā var kaut kas attīstīties, ja valdība katram augošam asnam apgriež galotni ar trulām nodokļu škērēm, kamēr miljonāri savu naudu izšķērdē, lai iespējami uzkrītošāk parādītu savu bagātību, sarīkojot holivudas tipa izpriecas un nemaksājot par savām naudas spekulācijām nevienu santīmu nodokļu. Pilnīgi idioti nebagmājā Latvijā, kuru parvalda mafija, ceļ kvartālus bagātniekiem un biroju debesskrāpjus jaunām bankām. Vai viņi domā, ka nauda uzkritīs kā sniegs? Par papīru pārnēsāšanu no vienas telpas uz otru, par datora dīdīšanu?

labs raksts un labs komentars! sliecos domat, ka izskirsanas neatbalstit "izpirkumu" ir ne tikai pavisam istermina velme nezaudet politiski (tuvas velesanas), bet ari visparigaka ticiba tam, ka jalauj tiem smalkajiem uzvalkiem izirt, tadejadi pakratot ar pirkstu prieksdienam. slikti sodien, bet ilgtermina bus labak. vel - "izperkot' sliktos paradus asv glabj ne tikai asv, bet ari citas valstis (vai vismaz kapitalu ar citu valstu izcelsmi). saja zina atkal ir saprotams, kadel nav parak daudz atbalstosu entuziastu

Valdība regulāri uztraucas par VALDĪBAS STABILITĀTI, bet praktiski nekas netiek darīts ( pat netiek valdības līmenī runāts) EKONOMIKAS ATTĪSTĪBAI un VALSTS STABILITĀTEI.

Kā jau minēju, tagad šķiet izdevīgs brīdis kreisajiem valstiskuma apoloģētiem- regulētājiem bakstīt ar pirkstu – pie tā, lūk, novedot brīvais tirgus. Tomēr tirgus apstākļos uzpūtušies burbuļi agri vai vēlu pārplīst, liekot mācīties un mainīties, bet valstiska regulēšana ļauj iekonservēt neefektīvas un nepamatotas struktūras daudz ilgāk un ar postošākām sekām. Tomēr nedomāju, ka tas īpaši draud pašām ASV, drīzāk gan dažām citām pasaules daļām, kur pusgadsimtu tika ideoloģiski borēts, cik tirgus ir briesmīgs un netaisnīgs; tur gan jaunākie notikumi var iedrošināt dažādus mēģinājumus izžmiegt visu no vēl palikušā biznesa, celt nodokļus, drukāt naudu u.tml. aplamus gājienus, kas tikai apdraud nākotnes labklājību.

Šodien jau visi priecājas, ka drīz tomēr "skatīs otrreiz" un pieņems.

esi kartejais Smita teorijas (ka ätirgus sevi izarstejot un noregule) = upuris. ASV , kur pat 'centrala banka' (federal reserve) ir nevis valst bet privata finansu mafiajs iestade tagad cies no tai uzpiestas bankieru visatlautibas. 20. gs un 21. gadsima sakums pierada, ka akla uzticesanas finansu tirgus un birzas pasregulesanai noved pie katastrofas.

Godmaņa iebildes, ka šādi vai tādi pieprasījumi ministriem pārskatīt šādus vai tādus drausmīgi neefektīvus naudas tērēšanas centrus, apdraudēs (valdības) stabilitāti, ir pilnīga tuvredzība. Ekonomiskā nestabilitāte, kas rodas no plānprātīgas saimniekošanas ir lielāka nelaime kā kādas valdības izjaukšana. Muļķi, kas nevar vienoties par jaunas, atbildīgākas valdības izveidošanu, nav nekādi īstenie krīzes risinātāji. To sakot, es nebūt neatbalstu arodbiedrību pretenzijas uz kārtējo, lai arī "tipa-treknajos gados" solīto, algu paaugstinājumu. Jāpieraujas ir it visiem, arī tiem, kas līdz šim ir pelnījuši netaisnīgi maz. Taču pirmām kārtām ir jāpieraujas darbiniekiem visās tais aģentūru armādās, kas sevi varen svarīgus sajūt, tikai brīvajā darba tirgū gan kautkā nemāk tādu algu uzmangot kā valsts maizē esot.

Nav tik vienkārši. ___________________________ Bet nevajag arī sarežģīt, jo tik dziļu finasu sistēmas krīzi civilizēti var pārvarēt tikai ar valsts iejaukšanos. Arī 30. gadu parprodukcijas krīzi ASV sekmīgi novērsa Rūzvelta politika, kurai bija daudz oponentu no finansu oligarhu nometnes, bet rezultats bija pozitīvs. Latvijas gadījumā no vienas puses valsts aparāta bezdarbība, no otras - parazitēšana uz nodokļu maksātāju rēķina.

Precīzs raksts, bet ar mūsu valdības absolūto neprofesionalitāti un nespēju un nevēlēšanos irobežot pat galīgi nevajadzīgus tēriņus, lai tikai nevajadzētu ierobežot naudas sūknēšanu no budžeta visiem "savējiem" -part.biedriem, radiem, draugiem, nemaz jau nerunājot par ierēdniecības un valsts iestādēs str. algu sistēmas sakārtošanu, nodokļu sist. maiņu utt.- -mēs tai bedrē obligāti būsim

Nav tik vienkārši. ASV tradicionāli ir skeptiskas pret valsts jaukšanos ekonomikā, ne tikai iedzīvotāji, bet arī daudzi eksperti uzskata, ka uzpūstā finanšu sektora sabrukums ilgtermiņā dos tikai labumu – dzīvošana pāri saviem līdzekļiem agri vai vēlu atkožas, un tā ir mācība. Liela jēga tomēr ir libertāriešu uzskatam, ka ekonomikas regulēšanai ir sniega bumbas efekts; tās ir durvis uz apburto loku, kad viena iejaukšanās prasa nākamo, tā atkal nākamo un tā līdz bezgalībai. No otras puses, protams, situācija pasaulē izsaukusi kreiso viedokļu blāķi, kas gaužas par slikto un alkatīgo brīvā tirgus kapitālismu, prasa lielāku regulēšanu naudas apritē, kredītprocentu jomā utt. Drīzāk gan cikliskā krīžu un uzplaukumu mija ir maksa par attīstību kopumā; iestājoties krīzei, ekonomika ir spiesta pārstrukturēties un kļūt efektīvāka. Alternatīva, protams, ir kaut kur Kubā, Ziemeļkorejā un vēl dažās vietās, kur nav kapitālisma krīžu, bet visa sistēma ir viena vienīga krīze. Autoram, protams, taisnība, ka līst parādos Latvijai šobrīd nu nepavisam nav gudri.