Vispirms jāizmanto iespējas kāpināt produktivitāti, jāatgūst savi iedzīvotāji, un tikai tad specifiskās specialitātēs varētu piesaistīt augsti kvalificētu darbaspēku no ārvalstīm, sacīja Pavļuts, uzsverot, ka darbaspēka ievešana nedrīkstētu kļūt par masveida parādību.
Ekonomikas ministrs norādīja, ka patlaban nav zināms, kādu specialitāšu cilvēki no Latvijas aizbraukuši, ar ko viņi nodarbojas, kas viņiem ir aktuāli, tādēļ jānodibina saikne ar šiem cilvēkiem un jāveido informācijas kanāli. Viņš arī piebilda, ka aizbraukušie latvieši dažkārt nejūt saikni ar Latviju.
Līdz gada beigām ministrs iecerējis izveidot pirmo veicamo pasākumu plānu, kas būtu saistīti ar informācijas apriti, un no nākamā gada tos arī ieviest. Viņaprāt, šie pasākumi neprasītu daudz finanšu līdzekļu.
Otrais solis iedzīvotāju atgūšanā varētu būt atgriešanās pabalsti, palīdzība mājokļu jautājuma risinājumā, vietas skolās un bērnudārzos, sacīja Pavļuts.
"Visus mēs nedabūsim atpakaļ," atzina Pavļuts, norādot, ka nevajadzētu izvirzīt nesasniedzamus mērķus, tomēr pauda pārliecību, ka daļa aizbraucēju atgriezīsies, tiklīdz būs tāda iespēja.
Ekonomiskā situācija Latvijā attīstās labāk nekā valstīs, uz kurām iedzīvotāji ir devušies, turklāt daudziem cilvēkiem ir arī emocionāla vēlme atgriezties savā dzimtenē, sacīja Pavļuts.
Latvijas Universitātes profesora Mihaila Hazana veiktie pētījumi liecina, ka no 2000.gada līdz 2010.gadam Latviju pametuši 14% iedzīvotāju jeb vairāk nekā 200 000. Savukārt krīzes gados 80% Latviju pametušo iedzīvotāju bijuši vecumā līdz 35 gadiem.
Jau ziņots, ka Latvijas iedzīvotāju skaits 2011.gada 1.martā bija 2 067 887, liecina Centrālās statistikas pārvaldes 2011.gadā veiktās tautas skaitīšanas provizoriskie dati.
Latvijas iedzīvotāju skaits kopš 2000.gada tautas skaitīšanas samazinājies par 13% jeb aptuveni 309 000 cilvēku. Iepriekšējā 2000.gada tautas skaitīšanā Latvijā tika reģistrēti 2 377 385 iedzīvotāji.